Autore Caroline Costongs, EuroHealthNet direktore
“Eiropas Savienības pilsoņi vidēji dzīvo ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzes. Tomēr ES saskaras ar nopietnu izaicinājumu: lielajām veselības aprūpes atšķirībām, kas pastāv starp ES dalībvalstīm un to iekšienē. Turklāt ir norādes, ka šādas atšķirības varētu pieaugt. Pieaugošais bezdarbs un nenoteiktība, ko rada pašreizējā ekonomiskā krīze, vēl vairāk pasliktina šo situāciju.”
Šie nav mani vārdi, un tie nav arī jauni. Pirms desmit gadiem šīs rindas ievadīja Eiropas Komisijas paziņojumu par solidaritāti veselības aprūpē . Diemžēl, lai gan ekonomikas krīze (uz papīra) ir beigusies, šie vārdi joprojām ir patiesi.
Tāpēc pēc desmit gadiem šķiet labs brīdis pārdomāt, kur esam nonākuši un kas mums jādara tālāk. Tas tiešām nav viss liktenis un drūms.
Pēdējā desmitgadē ir bijušas daudzas Eiropas Komisijas finansētas iniciatīvas: vienota rīcība par nevienlīdzību veselības jomā Akciju darbība, projekti kā Šķērsojot tiltus, izmēģinājuma darbības, piemēram neaizsargāts projekts un pētījumi, piemēram DRIVERS, nosaucot dažus, kuros piedalījās EuroHealthNet. Šīs iniciatīvas bija iedvesmojošas un uzlaboja prasmes un zināšanas par to, kas darbojas un kas ne, atbalstīja labas prakses izplatīšanu un lika valstīm sadarboties. Diemžēl viņi nav spējuši ietekmēt sliktos veselības un slimību cēloņus.
Gadiem ilga koncentrēšanās uz izaugsmi, darbavietām un ar to saistītajiem taupības pasākumiem noveda pie publisko izdevumu samazināšanas veselības aprūpei, izglītībai un sociālajai aizsardzībai. Visvairāk cieš visneaizsargātākie, un Eiropa tagad saskaras ar sekām. Nevienlīdzība veselības jomā ir pastāvīga un pieaug lielākajā daļā Eiropas valstu. [1] , [2]
ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un apņemšanās "neatstāt nevienu novārtā" bija ļoti nepieciešams process un deva spēcīgu impulsu sociālajai vienlīdzībai. Tāpat arī Eiropas sociālo tiesību pīlārs ir bijis revolucionārs. Par to, ko pīlārs nozīmē sabiedrības veselībai, varat lasīt mūsu tīmekļa vietnē . Pateicoties kolēģu no EuroHealthNet partnerības un ārpus tās smagajam darbam, veselības nevienlīdzība atkal ir politiskajā darba kārtībā, lai gan joprojām nepietiekami augsta.
Mēs turpināsim izskatīt šo lietu, nepārsniegt tukšo solījumu un ierosināt iespējamu politisku rīcību, kas ir pievilcīga visā politiskajā spektrā. Viena no galvenajām atziņām ir tā, ka izšķiroša nozīme ir sabiedrības veselības aizstāvju aktīvai iesaistīšanai dažādās nozarēs, pastāvīgi ziņojot par jaunām atziņām. Jauni pierādījumi, piemēram, no jaunā PVO veselības kapitāla stāvokļa ziņojums, No JAHEE (otrā vienotā rīcība par nevienlīdzību veselības jomā) un pierādījumi no tādiem pētniecības centriem kā ĶĒDE palīdz mums to darīt.
Raugoties nākotnē, mums jājautā sev, kā mainīgā ainava ietekmēs mūsu darbu.
Nepieciešamība saskaņot mūsu darbu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir pats par sevi saprotams. Bet tas ir kas vairāk: mūsu darbā būs jāiekļauj ilgtspējība blakus veselības aprūpes objektīvam. Mums ir jādomā par to, kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ietekmēs mūsu praksi un veidos visneaizsargātāko pilsoņu dzīvi un ko mēs varam darīt, lai to mazinātu.
Mums jājautā sev, kā mēs maināmies, mainoties mūsu valstu demogrāfiskajiem rādītājiem - kā mēs varam labāk rīkoties migrantu veselības, labklājības un integrācijas jomā? Kā ir ar novecošanos un nevienlīdzību un mūsu sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību? Kā vienmēr, mums jārisina pastāvīgais mūsu veselības un aprūpes sistēmu finansiālās ilgtspējas jautājums. Un es varu turpināt.
Vēl viena gūtā mācība ir tāda, ka viss ir saistīts ar visu. Lai patiesi panāktu solidaritāti veselības jomā, būs nepieciešamas visas sabiedrības pieejas. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam nesen pieņemtos Padomes secinājumus par labklājības ekonomiku . Šī ir daudzsološa stratēģija, kas spēj mainīt domāšanu no izolētas domāšanas uz sistēmisku domāšanu un uz visaptverošām pieejām. Arī Eiropas Komisija nāk klajā ar jaunām idejām un risinājumiem, piemēram, Eiropas zaļais kurss, ilgtspējīgas attīstības mērķi Eiropas semestrī un rīcības plāns Eiropas sociālo tiesību pīlāram . EuroHealthNet ir gatavs atjaunot un pastiprināt tik ļoti nepieciešamo rīcību nākamajos desmit gados.
Mēs aptveram arī iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt mūsu dzīves vidi veselīgāku. Vietas standarta rīks veicina efektīvu sarunu starp organizācijām, uzņēmumiem un kopienām, lai identificētu gan vietas aktīvus, gan jomas, kuras uzskata par prioritātēm uzlabošanai. In "Runājoša vieta" - saruna par sabiedrības veselību ikvienam? ' mēs uzzinām, kā rīka izmantošana ātri izplatās jaunās valstīs un kontekstos. Mēs arī uzzinām par to, kā Zagrebas un Turīnas pilsētas savieno pilsētu atjaunošanos, sabiedrības veselību un ieguvumus videi. “Pilsētas, kas uzlabo sabiedrības veselību ar publiskiem dārziem” apraksta projektus, kas veido sabiedriskās telpas, lai palīdzētu uzlabot iedzīvotāju veselību - vai nu audzējot savu pārtiku, vai arī veicinot bioloģisko daudzveidību.
Fizisko aktivitāšu norīkošanai ir sena vēsture, taču pēdējos gados "sociālā norīkošana" ir kļuvusi par modes vārdu. Mēs aplūkojam, ko mums var iemācīt 20 gadu Zviedrijas pieredze , kā Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra eksportē savas zināšanas un kā jaunas valstis var sekot tās modelim.
Šajā numurā mēs aplūkojam arī migrantu veselību. Mēs aplūkojam efektīva psiholoģiskā atbalsta sniegšanu, izmantojot kopīgu izpratni , un to, kā “uz vērtībām balstīta konsultēšana” – sākotnēji īstermiņa atbalsta intervence krīzes situācijās – tiek pielāgota un plaši izmantota migrantu garīgās veselības atbalstam. No Pharos (ekspertu centra veselības nevienlīdzības jautājumos) mēs uzzinām par resursiem un metodēm, kā migrantu bērniem nodrošināt vislabāko iespējamo sākumu viņu jaunajās mājās, sadarbojoties ar skolām, vecākiem un pašiem bērniem. Tas ietver kultūras jutīguma apmācību, kultūras mediatorus un izglītības metodes. Ja jūs interesē, kā migrantu veselība pilsētvidē mainās sabiedrības veselības prakse, varat noskatīties mūsu pagājušajā mēnesī notikušās konferences sesijas ierakstu.
Visbeidzot, mums ir raksts par Nutri-Score gan franču , gan angļu valodā . Šis marķējums, kas parādās arvien vairāk produktu mūsu veikalu plauktos, palīdz patērētājiem izdarīt veselīgāku izvēli iepērkoties un mudina ražotājus uzlabot savu pārtikas produktu uzturvērtību. Mūsu biedra, Francijas Sabiedrības veselības, izstrādāto marķējumu pārņem arī citas valstis un privāti uzņēmumi.
Kā vienmēr, ceru, ka jums patiks mūsu žurnāls. Ja vēlaties saņemt nākamo numuru tieši savā pastkastītē, neaizmirstiet pierakstīties.
[1] Vonneilich, N., Lüdecke, D. un von dem Knesebeck, O., 2019. Izglītības nevienlīdzība pašnovērtētajā veselībā un sociālajās attiecībās – analīze, kuras pamatā ir Eiropas Sociālais apsekojums 2002.–2016. g. Sociālās zinātnes un medicīna , 112379. lpp.
[2] Hu, Y., van Lenthe, FJ, Borsboom, GJ, Looman, CW, Bopp, M., Burström, B., Dzúrová, D., Ekholm, O., Klumbiene, J., Lahelma, E. un Leinsalu, M., 2016 . Pašnovērtētās veselības sociālekonomiskās nevienlīdzības tendences 17 Eiropas valstīs no 1990. līdz 2010. gadam. J Epidemiol Community Health , 70 (7), 644.–652. lpp.
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.