Autore Caroline Costongs, EuroHealthNet direktore
“Eiropas Savienības pilsoņi dzīvo vidēji ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzes. Tomēr, ES saskaras ar svarīgu izaicinājumu - lielās veselības atšķirības starp ES dalībvalstīm un to iekšienē. Turklāt ir norādes, ka šādas nepilnības var pieaugt. Pieaugošais bezdarbs un nenoteiktība, ko rada pašreizējā ekonomiskā krīze, šo situāciju vēl vairāk pasliktina. ”
Tie nav mani, ne arī jauni vārdi. Pirms desmit gadiem šīs līnijas atvēra Eiropas Komisijas paziņojums par solidaritāti veselības jomā. Diemžēl, lai gan ekonomiskā krīze ir beigusies (uz papīra), šie vārdi joprojām ir patiesi.
Tāpēc pēc desmit gadiem šķiet labs brīdis pārdomāt, kur esam nonākuši un kas mums jādara tālāk. Tas tiešām nav viss liktenis un drūms.
Pēdējā desmitgadē ir bijušas daudzas Eiropas Komisijas finansētas iniciatīvas: vienota rīcība par nevienlīdzību veselības jomā Akciju darbība, projekti kā Šķērsojot tiltus, izmēģinājuma darbības, piemēram neaizsargāts projekts un pētījumi, piemēram DRIVERS, nosaucot dažus, kuros piedalījās EuroHealthNet. Šīs iniciatīvas bija iedvesmojošas un uzlaboja prasmes un zināšanas par to, kas darbojas un kas ne, atbalstīja labas prakses izplatīšanu un lika valstīm sadarboties. Diemžēl viņi nav spējuši ietekmēt sliktos veselības un slimību cēloņus.
Gadu ilgā koncentrēšanās uz izaugsmi, darbavietām un ar tiem saistītajiem taupības pasākumiem samazināja valsts izdevumus veselībai, izglītībai un sociālajai aizsardzībai. Visneaizsargātākie ir visvairāk skarti, un Eiropa tagad saskaras ar sekām. Lielākajā daļā Eiropas valstu nevienlīdzība veselības jomā ir pastāvīga un pieaug. [1],[2]
The ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi un solījums “nevienu neatstāt” bija ļoti vajadzīgs process un deva spēcīgu impulsu sociālajam taisnīgumam. Vienlīdzīgi Eiropas Pillar Sociālo hartu ir bijis arī spēļu mainītājs. Jūs varat lasīt par to, ko pīlārs nozīmē sabiedrības veselībai mūsu vietnē. Pateicoties EuroHealthNet partnerības kolēģu smagajam darbam un ārpus tās, nevienlīdzība veselības jomā atkal ir politiskajā dienaskārtībā, lai gan joprojām nav pietiekami augsta.
Mēs turpināsim izskatīt šo lietu, nepārsniegt tukšo solījumu un ierosināt iespējamu politisku rīcību, kas ir pievilcīga visā politiskajā spektrā. Viena no galvenajām atziņām ir tā, ka izšķiroša nozīme ir sabiedrības veselības aizstāvju aktīvai iesaistīšanai dažādās nozarēs, pastāvīgi ziņojot par jaunām atziņām. Jauni pierādījumi, piemēram, no jaunā PVO veselības kapitāla stāvokļa ziņojums, No JAHEE (otrā vienotā rīcība par nevienlīdzību veselības jomā) un pierādījumi no tādiem pētniecības centriem kā ĶĒDE palīdz mums to darīt.
Raugoties nākotnē, mums jājautā sev, kā mainīgā ainava ietekmēs mūsu darbu.
Nepieciešamība saskaņot mūsu darbu ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir pats par sevi saprotams. Bet tas ir kas vairāk: mūsu darbā būs jāiekļauj ilgtspējība blakus veselības aprūpes objektīvam. Mums ir jādomā par to, kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ietekmēs mūsu praksi un veidos visneaizsargātāko pilsoņu dzīvi un ko mēs varam darīt, lai to mazinātu.
Mums jājautā sev, kā mēs maināmies, mainoties mūsu valstu demogrāfiskajiem rādītājiem - kā mēs varam labāk rīkoties migrantu veselības, labklājības un integrācijas jomā? Kā ir ar novecošanos un nevienlīdzību un mūsu sociālās aizsardzības sistēmu atbilstību? Kā vienmēr, mums jārisina pastāvīgais mūsu veselības un aprūpes sistēmu finansiālās ilgtspējas jautājums. Un es varu turpināt.
Vēl viena mācība ir tāda, ka viss ir saistīts ar visu. Lai patiesi panāktu solidaritāti veselības jomā, būs vajadzīgas visas sabiedrības pieejas. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam nesenos Padomes secinājumus par Labklājības ekonomika. Šī ir daudzsološa stratēģija, kas spēj mainīt domāšanas veidu no domāšanas ar domas uz sistēmas domāšanu un uz visaptverošu pieeju. Eiropas Komisijā parādās arī jaunas idejas un risinājumi, piemēram, Eiropas Zaļais kurss, IAM Eiropas pusgads un rīcības plānu Eiropas Pillar Sociālo hartu. EuroHealthNet nākamo desmit gadu laikā ir gatava atjaunot un pastiprināt tik nepieciešamo darbību.
Mēs aptveram arī iniciatīvas, kuru mērķis ir padarīt mūsu dzīves vidi veselīgāku. Vietas standarta rīks veicina efektīvu sarunu starp organizācijām, uzņēmumiem un kopienām, lai identificētu gan vietas aktīvus, gan jomas, kuras uzskata par prioritātēm uzlabošanai. In "Runājoša vieta" - saruna par sabiedrības veselību ikvienam? ' mēs uzzinām, kā rīka izmantošana ātri izplatās jaunās valstīs un kontekstos. Mēs arī uzzinām par to, kā Zagrebas un Turīnas pilsētas savieno pilsētu atjaunošanos, sabiedrības veselību un ieguvumus videi. “Pilsētas, kas uzlabo sabiedrības veselību ar publiskiem dārziem” apraksta projektus, kas veido sabiedriskās telpas, lai palīdzētu uzlabot iedzīvotāju veselību - vai nu audzējot savu pārtiku, vai arī veicinot bioloģisko daudzveidību.
Fizisko aktivitāšu izrakstīšanai ir sena vēsture, taču pēdējos gados sociālā izrakstīšana ir kļuvusi par modes vārdu. Mēs skatāmies uz ko mums var iemācīt 20 gadu zviedru pieredze, kā Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra eksportē savas zināšanas un kā jaunās valstis spēj sekot tās modelim.
Šajā jautājumā mēs aplūkojam arī migrantu veselību. Mēs skatāmies uz efektīvas psiholoģiskās palīdzības sniegšana, izmantojot kopīgu izpratni un kā uz vērtībām balstītas konsultācijas-sākotnēji tiek pielāgota un plaši izmantota īstermiņa atbalsta intervence krīzes situācijās, lai atbalstītu migrantu garīgo veselību. No Pharos (ekspertu centrs veselības nevienlīdzības jomā) mēs dzirdam par resursiem un metodēm, lai migrantu bērniem sniegtu vislabāko iespējamo sākumu jaunajās mājās, sadarbojoties ar skolām, vecākiem un pašiem bērniem. Tas ietver kultūras jutīguma apmācību, kultūras starpniekus un izglītības metodes. Ja jūs interesē migrantu veselība pilsētās un mainās sabiedrības veselības prakse, Jūs varat noskatīties mūsu pagājušā mēneša konferences sesijas ierakstu.
Visbeidzot, mums ir raksts par Nutri-Score, abi Franču un Angļu. Šī etiķete, kas parādās arvien vairāk produktu mūsu plauktos, palīdz patērētājiem izdarīt veselīgāku izvēli, iepērkoties, un mudina ražotājus uzlabot savu pārtikas produktu uzturvērtību. Izstrādājis mūsu biedrs, Sabiedrības veselības Francija, marķējumu pieņem citas valstis un privāti uzņēmumi.
Kā vienmēr, es ceru, ka jums patiks mūsu žurnāls. Ja vēlaties saņemt nākamo izdevumu tieši savā pastkastē, neaizmirstiet to piereģistrēties
[1] Vonneilich, N., Lüdecke, D. un von dem Knesebeck, O., 2019. Izglītības nevienlīdzība pašnovērtētajā veselībā un sociālajās attiecībās-analīzes, pamatojoties uz Eiropas Sociālo apsekojumu 2002.-2016. Sociālās zinātnes un medicīna, p.112379.
[2] Hu, Y., van Lenthe, FJ, Borsboom, GJ, Looman, CW, Bopp, M., Burström, B., Dzúrová, D., Ekholm, O., Klumbiene, J., Lahelma, E. un Leinsalu, M., 2016. Sociālekonomiskās nevienlīdzības tendences pašnovērtētajā veselībā 17 Eiropas valstīs laikā no 1990. līdz 2010. gadam. J Epidemiola Kopienas Veselība, 70(7), pp.644-652.
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.