Veselība nav tikai daļa no ekonomikas; tā ir ekonomika. Ja vēlamies radīt taisnīgāku, ilgtspējīgāku un veselīgāku nākotni ikvienam Eiropā, mums veselība ir jāizvirza mūsu ekonomiskās domāšanas centrā. Par to diskutē EuroHealthNet vecākā pētniecības koordinatore Alba Godfrija.
Ko īsti nozīmē vārds “labklājība”?
Pēc nominālvērtības tas izklausās pietiekami vienkārši. Galu galā, labklājība ir par to, lai “būtu labsajūtai” gan fiziski, gan garīgi, justos “veselīgi un laimīgi”. Un, lai gan tas var šķist vienkārši, ja sāksim ar kaut ko nedaudz sarežģītāk.
Jautājums ir: kas īsti ir nepieciešams, lai justos labi, veseli un laimīgi? Labs sākumpunkts atbilžu meklējumos ir Keitas Rovortas grāmata. Donutu ekonomikaViņa izvirza vīziju, kurā labklājība ir atkarīga no piekļuves tādām pamatvajadzībām kā veselība, pārtika, ūdens, enerģija, mājoklis, izglītība un ienākumi un to taisnīgas sadales, nepārslogojot planētu ar tās robežām.
Pamatprincipi, kas ir labas dzīves pamatā
Modeļa sociālais pamats arī nosaka pamatprincipus, kas ir labas dzīves pamatā; ne tikai materiālās vajadzības, bet arī tādas cilvēka pamatvajadzības kā sociālā un dzimumu līdztiesība, atbalsta tīkli, politiskā balss, kā arī miers un taisnīgums. Svarīgi ir tas, ka šīs pamatvajadzības var kalpot par pamatu drošai un taisnīgai telpai, kurā cilvēce var attīstīties, tikai tad, ja to ieskauj ekoloģiskie griesti. Citiem vārdiem sakot, ja pati planēta ir droša vide, kurā dzīvot.
Sāk kļūt sarežģītāk? Jā, iespējams. Varētu pat šķist, ka mēs attālināmies no sākotnējās idejas par to, ka esam “veselīgi un laimīgi”. Patiesībā mēs virzāmies uz pilnīgāku izpratni par to, ko tas īsti nozīmē. Ieskatoties tuvāk, Sociālais pamats un Ekoloģiskie griesti būtībā ir saistīti ar veselību. Tā ir veselība plašākā pasaules nozīmē. Mēs nerunājam tikai par receptēm un aprūpes gaidīšanas laikiem, bet gan par sociālajiem, ekonomiskajiem, komerciālajiem, politiskajiem un vides veselības faktoriem – apstākļiem, kādos cilvēki piedzimst, aug, dzīvo, strādā un noveco.
Šādā veidā veselība nav tikai viena no Donuta sastāvdaļām, tā ir tā sirds.
Labklājības ekonomika, pēc Dounata vārdiem, ir tāda, kas ļauj ikvienam dzīvot veselīgu un laimīgu dzīvi ar cieņu un mērķi, ievērojot planētas robežasUn atslēgvārds šeit ir visiSabiedrība, kas ļauj dažiem attīstīties, kamēr citiem klājas grūti, patiesībā nav laba. Modeļa centrālais elements ir nevienlīdzības mazināšana ienākumu, dzimuma, ģeogrāfiskās atrašanās vietas un paaudžu ziņā.
Labklājība nerodas izolēti
Labklājības sasaiste ar veselību plašākā nozīmē palīdz saprast, ka labsajūta nerodas izolēti – tā patiesībā ir kolektīva piepūle. Individuālā labklājība ir cieši saistīta ar kopienas un sabiedrības labklājību. Sociālā kohēzija un progress ir būtiski labai dzīves kvalitāteiTātad, mēs visi esam šajā kopā, gluži burtiski.
Dažiem varētu šķist dīvaini, ka tāda organizācija kā EuroHealthNet (kas koncentrējas uz sabiedrības veselību) apspriež un popularizē labklājības ekonomikas idejas. Galu galā, vai tas nav ekonomistu darbs? Taču, ja ņemam vērā šo plašāko labklājības definīciju, tas kļūst pilnīgi saprotami. Veselību veido mūsu ekonomika, sabiedrība un vide. Tā dabiski iederas sabiedrības veselībā, un veselības un sociālajā sektorā strādājošie šajā procesā nav tikai blakus loma, bet gan būtiska šīs sarunas sastāvdaļa.
Tādējādi tiek pārvarētas nozaru atšķirības, un politikas veidotāji var redzēt, kā veselības un sociālās aprūpes speciālisti var dot ieguldījumu diskusijās par labklājības ekonomiku, un parādīt ekonomistiem, cik svarīgi ir savā domāšanā pievērst uzmanību veselībai.
Ekonomiska jēga
Mēs šeit nerunājam tikai par vērtībām; arī skaitļi summējas. Laba veselība ir kaut kas tāds, ar ko mēs visi varam identificēties un ko vēlamies sasniegt gan sev, gan saviem tuviniekiem. Investīcijas apstākļos, kas veido veselību, ir ne tikai morāli pamatotas, bet arī ekonomiski pamatotas. Liecība liecina, ka katrs sabiedrības veselībā ieguldītais eiro var nest līdz pat 14 eiro ekonomisku labumu, galvenokārt zemāku veselības aprūpes izmaksu, lielākas produktivitātes un spēcīgākas sociālās kohēzijas veidā.
Klimata saikne
Tad vēl ir klimata saikne. Saikne starp veseliem cilvēkiem un veselīgu planētu nav tikai poētiska, tas ir praktiski un reāli.[I] Investīcijas labākos vides apstākļos, lai nodrošinātu, ka planēta ir droša un veselīga vieta visiem, ir gan ētiska nepieciešamība, gan gudra ekonomiskā stratēģija. Nesen žurnālā “The Lancet Planetary Health” publicēts sistemātisks pārskats liecina, ka daudzos pētījumos atklāts, ka “nulles neto” politikas izmaksas vairāk nekā kompensē ar veselību saistītie ekonomiskie ieguvumi. Gaisa piesārņojuma, neveselīga uztura un fiziskās aktivitātes trūkuma apkarošana ir… galvenās uzmanības jomas.
Kurp mēs no šejienes dodamies?
Tāpat kā ar “labklājības” definīciju, nav vienas atbildes. Taču mēs zinām dažas būtiskas lietas. Viena no tām ir sadarbības nozīme dažādos valdības līmeņos un nozarēs – veselības aprūpē, izglītībā, vidē, finansēs –, lai izveidotu sadarbības spēku vienotai politikai, kas atspoguļo reālo dzīvi. Vēl viena būtiska lieta ir sadarbība ar kopienām. Labklājības ekonomikai ir jābūt iekļaujošai un līdzdalīgai, palīdzot veidot uzticēšanos un balstoties uz dzīves pieredzi, reaģējot uz cilvēku vajadzībām gan tagad, gan nākotnē.
Mums ir nepieciešama arī valdību rīcība. Tas nozīmē pieņemt tiesību aktus, kas nostiprina labklājības mērķus, sniedzot skaidras rīcības pilnvaras, ko pamato budžeti un ilgtermiņa rīcības plāni. Tas nozīmē regulēt privāto sektoru, jo īpaši gadījumos, kad korporatīvās intereses apdraud veselību. Svarīgi ir arī tas, ka tiek mērīts tas, kas ir svarīgi. Mums ir jāatsakās no valsts ekonomiskā snieguma vērtēšanas pēc tās militārajiem izdevumiem vai piesārņojošām nozarēm un tā vietā jākoncentrējas uz to, kas patiešām ir svarīgi: cilvēku veselība un labklājībaRezultātu uzraudzība ir ļoti svarīga, lai parādītu ietekmi un nodrošinātu atbildību.
Iespējams, visvairāk mums ir nepieciešama vadība. Mums ir nepieciešami apņēmīgi, mērķtiecīgi indivīdi un organizācijas, kas rādītu ceļu un iedvesmotu pārmaiņas gan augstākajos politikas līmeņos, gan vietējās kopienās. Mums visiem ir rīcībspēja un ietekme gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē, vai tā būtu valsts pārvalde, pilsoniskā sabiedrība, uzņēmējdarbība vai vietējā kopienas grupa – mūsu balsīm ir nozīme. Ir pienācis laiks rīkoties. Pāreja uz labklājības ekonomiku nenotiks vienas nakts laikā, bet tā ir nepieciešama un, galvenais, iespējama.
Apziņa, ka veselība nav tikai nozare, bet gan pavediens, kas vijas cauri visiem mūsu dzīves aspektiem, ir tas, kas mani mudina turpināt, pat dienās, kad šķiet, ka virzāmies atpakaļ, nevis uz priekšu.
Veselības izvirzīšana šīs pārejas centrā var palīdzēt koncentrēties un veicināt pārmaiņas, virzot mūs uz labklājības ekonomiku, kas balstīta uz vienlīdzību, noturību un aprūpi.
Alba Godfreja
Alba ir pētniecības platformas koordinatore. Viņa koncentrējas uz vides veselības un veselības vienlīdzības jomu, palīdzot ieviest jaunākos pētījumus politikā un praksē, kā arī iestājoties par zaļu un taisnīgu pāreju. Alba vada EuroHealthNet ieguldījumu vairākos “Apvārsnis Eiropa” un “Apvārsnis 2020” projektos, tostarp BEST-COST (par vides stresa faktoru, piemēram, gaisa piesārņojuma, sociālekonomisko izmaksu novērtēšanas metodoloģiju uzlabošanu), PSLifestyle (par tiešsaistes rīka kopīgu izveidi, lai ikviens varētu veikt personalizētus soļus ilgtspējīgāka dzīvesveida virzienā), BlueAdapt (par pielāgošanos klimata pārmaiņu izraisītajām izmaiņām mūsu ūdeņos veidos, kas samazina ietekmi uz veselību), un RESONATE (par individuālās un kopienas noturības veidošanu, izmantojot uz dabu balstītas terapijas).