Otto Kīrēnens no Somijas Sociālo lietu un veselības federācijas SOSTE apgalvo, ka Eiropas Savienības jaunie fiskālie noteikumi balstās uz nereālistiskiem pieņēmumiem, kas rada risku padziļināt ekonomisko, sociālo un veselības nevienlīdzību, ko ilustrē Somijas gadījums. Kīrēnens ierosina, ka labklājības ekonomikas ietvara pieņemšana varētu palīdzēt saskaņot fiskālo politiku ar plašākiem ES mērķiem.
The Eiropas Savienības fiskālie noteikumi, kas paredzēti, lai kontrolētu valstu budžetus, tika ieviesti 1992. gada Māstrihtas līgums lai aizsargātu finanšu stabilitāti. Tie noteica stingrus ierobežojumus valdības aizņēmumiem un izdevumiem: budžeta deficītam jābūt zemākam par 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), tās kopējās ekonomiskās produkcijas, un valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60%. Lai gan sākotnējie sliekšņi bija patvaļīgi, tie bija paredzēti, lai novērstu pārāk vaļīgu fiskālo politiku, ierobežojot valdības izdevumus.
Kad sākās Covid-19 pandēmija, Komisija 2020. gadā apturēja šos noteikumus, piešķirot dalībvalstīm lielāku elastību reaģēt uz ārkārtas izdevumiem. Šī pauze lika pārdomāt, mudinot Eiropas Komisiju reformēt ES fiskālā sistēmaPārskatītie fiskālie noteikumi stājās spēkā 2024. gada aprīlī, un kopš tā laika Komisija ir ieteikusi daudzām dalībvalstīm ieviest fiskālās konsolidācijas pasākumus, piemēram, samazināt valsts izdevumus vai paaugstināt nodokļus, lai atjaunotu savu budžetu stabilitāti.
Eiropas fiskālie noteikumi mainās, bet kam tas ir izdevīgi?
Sākotnēji Komisija mudināja Somiju veikt ikgadējas budžeta korekcijas, samazinājumus vai nodokļu paaugstinājumus, kas paredzēti parāda un deficīta mērķu sasniegšanai, 0.76 % apmērā no IKP katru gadu no 2025. līdz 2031. gadam, kopā sasniedzot 15 miljardus eiro. Šis ieteikums atbilst jaunajiem fiskālajiem noteikumiem, kas paredz, ka dalībvalstīm jāiesniedz vidēja termiņa plāni, kas nodrošina gan parāda atmaksājamību, gan deficīta mērķu ievērošanu.
Atbildot uz to, Somijas valdība, atsaucoties uz strukturālām reformām, pieprasīja mērķa samazinājumu līdz 0.43 % no IKP gadā (aptuveni 9 miljardiem eiro), ko Komisija apstiprināja.
Praksē Somijas konsolidācijas stratēģija galvenokārt ir bijusi vērsta uz sociālā nodrošinājuma pabalstu samazināšanu un piekļuves ierobežošanu veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumiem. Saskaņā ar aplēsēm no Sociālo lietu un veselības ministrijaParedzams, ka 2024.–2025. gada reformas novedīs 100,000 XNUMX cilvēku zem nabadzības sliekšņa. Neskatoties uz to, valdība pašlaik gatavo papildu sociālā nodrošinājuma samazinājumus.
Vienlaikus Somijas valdība izdara spiedienu uz valsts labklājības pakalpojumu apgabaliem, autonomām publiskām iestādēm, kas atbild par veselības, sociālo un neatliekamās palīdzības pakalpojumu organizēšanu, lai tie novērstu to 2.7 miljardu eiro deficītu, kas uzkrājies 2023.–2024. gadā. Šiem apgabaliem ir arī jāsamazina gada izdevumi vēl par 1.1 miljardu eiro līdz 2028. gadam. Praksē tas ir novedis pie veselības centru un slimnīcu slēgšanas, ievērojama pacientu maksu pieauguma veselības un sociālajā aprūpē (par 22.5 % primārajā aprūpē un par 45 % specializētajā aprūpē šogad), kā arī par 11,000 2030 diennakts aprūpes vietu samazināšanas vecāka gadagājuma cilvēkiem līdz XNUMX. gadam, kā arī citiem pasākumiem.
Konsolidācija nesniegs politikas veidotāju cerības
Vēl jo vairāk, ES jaunajiem fiskālajiem noteikumiem ir arī būtisks trūkums, kas saistīts ar parāda ilgtspējības analīzi (DSA) — ekonomisko modeli, ko Komisija izmanto, lai noteiktu katrai dalībvalstij ieteicamo fiskālo nostāju. Pētījumi liecina ka DSA balstās uz apšaubāmiem pieņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz tā saukto fiskālo reizinātāju, kas kropļo tā politikas ietekmi. Fiskālais reizinātājs mēra, kā fiskālās politikas izmaiņas, piemēram, izmaiņas valsts izdevumos vai nodokļos, ietekmē ekonomikas izlaidi. Piemēram, ja reizinātājs ir 1.5, paredzams, ka valsts izdevumu samazinājums par 1 % attiecībā pret IKP samazinās ražošanas apjomu par 1.5 procentpunktiem.
Tomēr DSA balstās uz pieņemto fiskālo multiplikatoru tikai 0.75, kas trīs gadu laikā lineāri samazinās, un pilnībā ignorē starptautisko blakusefektu. Šos pieņēmumus ir grūti pamatot. Empīriskie pētījumi ir atklājuši ievērojamu augstāki reizinātāji ar ilgstošāka ietekme, un pati Komisija bieži vien pieņem, ka fiskālā ietekme ir pēdējā vismaz piecus gadus.
Turklāt, kad viena valsts sašaurina budžetu, tā samazina importu, kas savukārt kaitē eksportam un IKP tās tirdzniecības partnervalstīs, un šī ir svarīga blakusefekts, ko DSA neņem vērā. Tas nozīmē, ka modelis nepietiekami novērtē fiskālās konsolidācijas negatīvo ietekmi gan uz IKP izaugsmi, gan līdz ar to arī uz valsts parāda un IKP attiecību.
Nesenā Somijas pētījuma ziņojumā tika izmantota DSA sistēma, lai simulētu 9 miljardu eiro konsolidācijas pasākumu ietekmi uz IKP un valsts parādu, piemērojot reālistiskākus pieņēmumus par fiskālo multiplikatoru un starptautiskajām blakusparādībām. Ziņojumā galvenā uzmanība tika pievērsta 2025.–2031. gada periodam, jo pēc tam paredzams, ka Komisija piešķirs jaunu konsolidācijas pasākumu kopumu, ja valsts valsts parāds neattīstīsies, kā paredzēts.
1. attēlā ir attēlots Komisijas scenārijs, kas balstīts uz noklusējuma un, iespējams, nereāliem pieņēmumiem, kas labākajā gadījumā ir optimistiski. Saskaņā ar šo perspektīvu Somijas reālais IKP samazināsies tikai nedaudz, savukārt valsts parāds sāk samazināties, un šis rezultāts atbilst Komisijas cerībām.
Turpretī 2. attēlā redzama pamatotāka alternatīva. Šajā simulācijā tiek izmantots fiskālais reizinātājs 1.4, kura ietekme ilgst vairāk nekā desmit gadus, un tiek ņemta vērā starptautiskā blakusefektu ietekme. Rezultāts ir biedējošs. Saskaņā ar šiem pieņēmumiem IKP stagnēs līdz 2031. gadam un valsts parāds pieaugs līdz 100% no IKP. Šie parametri nav spekulatīvi un ir labi pamatoti. Pētījumu atklājumi Somijas fiskālais multiplikators ir tuvu 1.4, un valsts ekonomika joprojām ir neaizsargāta pret histerēze — tādējādi īstermiņa satricinājumi rada ilgtermiņa ekonomiskos zaudējumus.
3. attēlā šis scenārijs ir salīdzināts ar Komisijas pašas prognozi par to, kā Somijas ekonomika varētu būt attīstījusies bez jebkādas konsolidācijas. Līdz 2031. gadam valsts parāds ir par 8 procentpunktiem lielāks un IKP par 6.6 procentpunktiem (jeb 16 miljardiem eiro) mazāks nekā bez konsolidācijas. Citiem vārdiem sakot, Somijas ekonomikai būtu klājies ievērojami labāk bez taupības pasākumiem.
Mazāk taupības, vairāk cilvēcības: pārskatīt noteikumus, kas veido Eiropas nākotni
Somijas pieredze ilustrē nopietnās sekas, ko Komisijas stingrais un nereālistisks fiskālais regulējums var radīt gan ekonomikas snieguma, gan sociālās un veselības aprūpes vienlīdzības ziņā. Stingra un nelaikā veikta fiskālā konsolidācija kavē izaugsmi un paradoksālā kārtā var palielināt valsts parāda attiecību pret IKP.
Vienlaikus taupības pasākumi nesamērīgi skar mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, samazinot ienākumus un ierobežojot piekļuvi svarīgākajiem pakalpojumiem. Sekas ir taustāmas, jo tas noved pie sliktākiem veselības rādītājiem, plašākas sociālās nevienlīdzības un galu galā vājākas ekonomiskās darbības. Galu galā laba veselība nav tikai sociāla prece, tā ir ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks.
The labklājības ekonomikas ietvars piedāvā Eiropas Komisijai jēgpilnu ceļu uz priekšu, lai risinātu dažas no strukturālajām problēmām ES fiskālajā politikā. Labklājības ekonomika savā būtībā atzīst ekonomisko, sociālo un ekoloģisko sistēmu savstarpējo saistību un veicina politikas lēmumus, kas stiprina vismaz vienu no šīm dimensijām, nekaitējot pārējām. Tā ir krasa atkāpšanās no vecās ortodoksijas, kas par mērķi uzskatīja izaugsmi. Tā vietā šī pieeja jautā, kādam nolūkam ekonomika ir paredzēta, un atbild ar tādām lietām kā labāka dzīve, taisnīgāka sabiedrība un dzīvošanai piemērota planēta. Komisijai tas varētu nozīmēt fiskālos noteikumus, kas ļauj ieguldīt aprūpē, izglītībā un klimata politikā, nevis noteikumus, kas apspiež ambīcijas deficīta mērķu vārdā. Tā ir pāreja no ekonomikas pārvaldības skaitļiem uz tās pārvaldību cilvēkiem.
Šajā garā ES fiskālie noteikumi un Eiropas pusgads — tās ikgadējā ekonomiskās un fiskālās politikas koordinācijas ciklā — jāiekļauj rādītāji, kas pārsniedz IKP, deficīta līmeni un valsts parāda attiecību pret IKP. Tas palīdzētu atrisināt acīmredzamo pretrunu starp Komisijas pašreizējiem konsolidācijas ieteikumiem un ES mērķiem. Eiropas Pillar Sociālo hartu, kuras mērķis ir par 15 miljoniem samazināt to cilvēku skaitu visā ES, kuriem draud nabadzība vai sociālā atstumtība, un līdz 100,000 Somijā ar 2030.
Otto Kīrēnens
Otto Kīrēnens strādā par galveno ekonomistu SOSTE Somijas Sociālo lietu un veselības federācijā. Viņš ir studējis ekonomiku Sorbonnas Universitātē Parīzē un Berlīnes Ekonomikas un tiesību skolā. Kīrēnena pētnieciskās intereses ietver Somijas publiskās finanses, ienākumu sadali un izaugsmes modeļus. Viņš ir rakstījis pētniecības ziņojumus dažādām organizācijām Somijā.