Veselības veicināšanas “dzīvesveida novirze”

Karolīna KostongaSabiedrības veselības organizācijām un veselības aizsardzības iestādēm ir būtiska nozīme cilvēku veselības un labklājības nodrošināšanā, kas ir atspoguļots vairākos šī žurnāla EuroHealthNet 11. izdevuma rakstos. Valsts un reģionālajām sabiedrības veselības iestādēm ir izšķiroša nozīme, lai novērstu neveselīgu uzturu, fizisko aktivitāšu trūkumu, smēķēšanu, alkohola lietošanu un stresu - faktorus, kas nosaka lielāko daļu slimības sloga.

Veselības aprūpes nozare arvien vairāk apsver arī dzīvesveida iejaukšanās ārstniecisko potenciālu 2. tipa diabēta atgriezeniskuma dēļ, kas ir iepriecinoši. Uz tādiem pakalpojumiem kā stresa pārvarēšana un vingrinājumu izrakstīšana jāattiecas veselības apdrošināšanas paketēs. Dzīvesveida intervences ir lētākas un efektīvākas nekā citas, lai risinātu tādas slimības kā diabēts, astma vai trauksme.

Lai atbalstītu šīs preventīvās pieejas, Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāts SANTE ir izveidojis a “Veicināšanas un profilakses vadības grupa” ko veido dalībvalstu veselības ministriju pārstāvji. Tās mērķis ir “atvieglot uz pierādījumiem balstītas labākās prakses ieviešanu ES valstīs, lai nodrošinātu, ka praksē tiek izmantoti visjaunākie secinājumi un zināšanas”. Līdz ar to šai grupai ir arvien lielāka nozīme ES finansējuma piešķiršanā. Digitālā veselība, jo īpaši m-veselība, tiek uzskatīta arī par daudzsološu pieeju, lai mainītu dzīvesveidu un panāktu veselīgu novecošanos.

No vienas puses, mums vajadzētu apsveikt šos centienus, jo tie liecina par veselības veicināšanas un slimību profilakses potenciāla lielāku atzīšanu. “Veicināšana un profilakse” tiek uzskatīta par svarīgāku nekā jebkad agrāk, un tas ir radījis jaunu koncepciju un jaunu dalībnieku pieaugumu šajā jomā. No otras puses, mums vajadzētu būt uzmanīgiem ar šo “dzīvesveida novirzi”1 veselības veicināšanai, patiesi nenovērtējot sliktas veselības un slimību cēloņus, sociālos noteicošos faktorus.

Ir daudz pierādījumu, kas liecina, ka mazkustīgu un neveselīgu cilvēku dzīvesveidu lielā mērā ietekmē viņu sociālie, ekonomiskie un vides apstākļi un kultūras konteksts. Diemžēl šķiet, ka šiem faktoriem mūsdienās tiek pievērsta mazāka uzmanība un tie netiek pienācīgi ņemti vērā. Kāpēc ir tā, ka?

Pirmkārt, šie pamatā esošie faktori nav viegli pārvēršami “uz pierādījumiem balstītā intervencē”, un tiem ir vajadzīgas daudzpusīgas, starpnozaru un sistēmiskas politikas izmaiņas. Tāpēc iepriekš minētā EK vadības grupa dod priekšroku pragmatiskākai pieejai, taču savos centienos nepārprotami riskē ieguldīt līdzekļus “pakārtotā”, zema mēroga praksē, kam nav reālas ietekmes vai veselības aprūpes rezultātu.

Otrs iemesls ir privātā sektora vai uzņēmēju intereses trūkums izstrādāt šādas visaptverošas pieejas. Intervencēm, kas risina nabadzību vai bezdarbu, nav iespējami patenti. Nekādu peļņu nevar gūt, cīnoties ar aizspriedumiem, diskrimināciju vai nevienlīdzību izglītībā. Risinājumi nav “tirgojami”, pieņemiet digitālo pieeju, līdz ar to tā panākumi pašreizējās veselības politikas debatēs.

Uzvarot visaptverošu veselības veicināšanu un slimību profilaksi saskaņā ar EuroHealthNet ATJAUNOT! Pamatprogramma, ir kļuvis sarežģītāks. Mums jābūt aktīviem daudzos posmos un daudzās jomās vienlaikus. Tas atspoguļojas arī šī žurnāla izdevuma tematu daudzveidībā. Tas parāda, kā EuroHealthNet dalīborganizācijas strukturē veselības veicināšanas pakalpojumus un atbalsta zināšanu apmaiņu un visaptverošu labo praksi savās valstīs un ārpus tās. Piemēram, BZgA ir strādājis pie uzlabota un visaptveroša pieeja seksuālajai izglītībai Eiropā kā daļu no PVO sadarbības centra par šo tēmu. Gadā Velsas Sabiedrības veselības centrā ir arī PVO sadarbības centrs, kas ir pirmais šāda veida centrs pasaulē ieguldīt veselībā un labklājībā kā virzītājspēkam un sociālās, ekonomiskās un vides ilgtspējas un labklājības veicinātājam visiem. Rīgas pilsēta ir izmantošanas priekšgalā Eiropas Sociālos fondus, lai ieguldītu veselības veicināšanā, koncentrējoties uz neaizsargātām kopienām.

Organizācijas no Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Nīderlandes un Francijas sadarbojas, izstrādājot un testējot novatoriskas dzīvesveida intervences kā daļa no veselības un aprūpes sistēmām un atbalstīt cilvēkus ar 2. tipa cukura diabētu. Mums vajadzētu sekot līdzi šī darba rezultātiem, ņemot vērā iepriekš minēto diskusiju. Itālijas reģionus atbalsta jauna organizācija, ProMIS, kas palīdz viņiem sadarboties, dalīties paraugpraksē un piekļūt Eiropas finansējumam. Norvēģijas pašvaldības saņem Veselības direktorāta atbalstu un informāciju par kuri pasākumi ir visefektīvākie garīgās veselības un narkotiku profilakses jomā. No Somijas mēs mācāmies par mākslas un kultūras nozīme veselības un labklājības veicināšanā. No Zviedrijas, Västra Götaland reģiona, mēs izpētām saikne starp veselību un izglītību, cenšoties samazināt skolas neveiksmes.

Neviena iejaukšanās vai prakse neko nemainīs, tā ir visaptveroša, daudzšķautņaina un sistēmiska pieeja, kas uzlabos visu veselību.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, es vēlētos noslēgumā pateikt apsveikumu Nacionālā sabiedrības veselības institūta - Polijas Nacionālā higiēnas institūta - 100 gadu jubilejā. Mēs intervējām pašreizējos un bijušos institūta direktorus par panākto progresu un gaidāmajiem izaicinājumiem.

Es ceru, ka jums patiks žurnāls un laipni gaidīti komentāri un atsauksmes, kas mums palīdzēs pārveidot šo žurnālu jaunā formātā nākotnē.


Netaisnība nogalina cilvēkus plašā mērogā, bet kas jādara lietas labā? Jennie Popay, Margaret Whitehead, David J. Hunter Journal of Public Health, 32. sējums, 2. izdevums, 1. gada 2010. jūnijs, 148. – 149. Lpp.

Kerolīna Kostongsa
Direktors at EuroHealthNet | + ziņas

Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore.

Atstāj atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *

Privātuma izvēles centrs

Abonēt mūsu adresātu sarakstu

 

Jūs esat veiksmīgi abonējis biļetenu

Mēģinot nosūtīt pieprasījumu, radās kļūda. Lūdzu mēģiniet vēlreiz.

Jūs abonēsit EuroHealthNet ikmēneša “Veselības aktualitātes” biļetenu, kas aptver veselības vienlīdzību, labklājību un to noteicošos faktorus. Lai uzzinātu vairāk par to, kā mēs apstrādājam jūsu datus, apmeklējiet šīs vietnes sadaļu “Privātums un sīkfaili”.

Abonēt mūsu adresātu sarakstu

 

Jūs esat veiksmīgi abonējis biļetenu

Mēģinot nosūtīt pieprasījumu, radās kļūda. Lūdzu mēģiniet vēlreiz.

Jūs abonēsit EuroHealthNet ikmēneša “Veselības aktualitātes” biļetenu, kas aptver veselības vienlīdzību, labklājību un to noteicošos faktorus. Lai uzzinātu vairāk par to, kā mēs apstrādājam jūsu datus, apmeklējiet šīs vietnes sadaļu “Privātums un sīkfaili”.

Šīs vietnes saturs ir mašīntulkots no angļu valodas.

Kaut arī tika veikti saprātīgi centieni nodrošināt precīzus tulkojumus, var būt kļūdas.

Atvainojiet par sagādātajām neērtībām.

Pāriet uz saturu