Par the pirmo reizi desmit gadu laikā, Beļģijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomes lēmums garīgo veselību un labklājību ir izvirzījis ES darba kārtības priekšplānā. Sarunā ar Beļģijas premjerministra vietnieku, sociālo lietu un sabiedrības veselības ministru Frenku Vandenbruku mēs iedziļināmiesd Beļģijas ES prezidentūras vizionārajās iniciatīvās, kā Beļģija aizstāv Eiropas strādnieku garīgo veselību un uzsver, ka ir svarīgi turpināt informētību par garīgo veselību ne tikai tagad, bet arī turpmākajos gados.
Tā kā ES vēlēšanas notika šā mēneša sākumā, tagad ir pienācis laiks noteikt darba kārtību un veidot stāstus, kas virzīs nozīmīgas pārmaiņas, pārdomājot pagātni, vienlaikus virzoties uz nākotnes ideāliem. Tomēr Briseles politiskās kņadas vidū, kur iederas garīgā veselība un labklājība?
Savulaik, kad runa bija par politiskajām programmām, garīgā veselība pēdējos gados ir piesaistījusi gan sabiedrības, gan valdību uzmanību, un pozitīva garīgās veselības kustība ir ieguvusi apgriezienus visā Eiropā. Nav pārsteidzoši, ka nesenās krīzes, piemēram, pandēmija un dzīves dārdzības pieaugums, ir mainījušas sabiedrību un līdz ar to arī politikas veidotāju pieeju garīgajai veselībai.
"Nevienu no Eiropas pilsoņiem nav saudzējušas secīgās krīzes, ar kurām mēs nesen saskārāmies. Pamati, kas palīdzētu mainīt tendenci, ir, valstu tiesību aktus visā Eiropā var uzskatīt par labu praksi, un publiskajā un privātajā sektorā ir daudz iniciatīvu. kas var sniegt iedvesmu,” saka Vandenbroucke.
2023. gads izrādījās nozīmīgs gads garīgajai veselībai. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar savu pirmo redzējumu par ES mēroga visaptveroša pieeja garīgajai veselībai, atzīstot, ka garīgā veselība ir cilvēka vispārējās veselības neatņemama sastāvdaļa. Drīz sekoja Eiropas Parlamenta balsojums par a ziņot aicinot piešķirt tiešāku finansējumu, lai risinātu pieaugošās garīgās veselības problēmas Eiropā, kas ir nozīmīgs politisks signāls izpratnei par garīgo veselību.
Garīgās veselības nostiprināšana atkal uz galda
Kad Beļģija 2024. gada janvārī pārņēma ES Padomes prezidentūru, viena no tās drosmīgajām un ambiciozajām misijām bija stingra garīgās veselības iekļaušana politiskajā darba kārtībā, jo īpaši attiecībā uz darbinieku labklājību.
"Psihiskā veselība darbā ir pārāk ilgi palikusi ēnā. Visā Eiropā pieaug darba kavējumu skaits, jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, būtiski ietekmē darba pasauli, kā arī robežas starp darbu un ārpus darba laiku. kļūst neskaidri,” skaidro Vandenbruks.
Beļģijas prezidentūras izšķirošais aicinājums? Atzīt garīgās veselības nozīmi labvēlīgas darba vides veicināšanā. "Sākt strādāt, piekļuve nodarbinātībai personām ar garīgās veselības traucējumiem ir aktuāla problēma mūsu sabiedrībā, kas strauji attīstās," saka Vandenbroucke.
Plaša pētniecība ir atklājis COVID-19 kaitīgo ietekmi uz cilvēku garīgo veselību un labklājību. Kopš pandēmijas sākuma trauksmes un depresijas līmenis ir palielinājies 25%. Īpaši neaizsargāts pret šīm problēmām ir Eiropas veselības un sociālais darbaspēks, kas cīnās ar izdegšanu un morālu ciešanām, nenogurstoši strādājot, lai apmierinātu savu pakalpojumu prasības. Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau ir nosūtījusi skaidru brīdinājumu, ka nepieciešamas pārmaiņas. Eiropas veselības aprūpes darbaspēka pašreizējo stāvokli raksturojot kā a "tikšot bumba ar laika degli", organizācija brīdina, ka bez tūlītējas rīcības veselības un aprūpes darbaspēka nepilnības var izraisīt katastrofu Eiropas reģionam.
Tomēr pie apvāršņa ir cerība. Četrus gadus kopš pandēmijas sākuma valdības tagad pārdomā, kā varētu labāk aizsargāt eiropiešu garīgo veselību un labklājību, saskaroties ar šādām seismiskām problēmām.
"Ņemot vērā negatīvo korelāciju starp ilgu prombūtni un atgriešanos darbā, agrīna atklāšana, nosūtīšana un to darbinieku aprūpe, kuri saskaras ar garīga diskomforta simptomiem, ir ārkārtīgi svarīgi, lai novērstu simptomu saasināšanos, kas potenciāli var izraisīt nopietnākus apstākļus vai blakusslimības. tāpēc ir jāapsver organizatoriski un individuālie faktori, kas varētu būt izraisījuši garīgās veselības problēmu attīstību, lai atbilstoši rīkoties,” uzsver Vandenbruks.
Šķēršļu pārvarēšana: atbalsts atgriešanās darbā
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē ar pastāvīgiem izaicinājumiem ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt piekļuvi nodarbinātībai cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām. Ikviens, neatkarīgi no nodarbinātības statusa (darba ņēmējs, darbinieks, darba devējs utt.), ir pelnījis piekļuvi profilaktiskajiem garīgās veselības pakalpojumiem. Šo pakalpojumu, piemēram, uzraudzības, skrīninga un atbalsta, pielāgošana ir būtiska, lai apmierinātu katras personas īpašās vajadzības.
"Pievēršanos garīgajai veselībai vairs nevar veikt izolēti; tā ir jāintegrē plašākās politikas sistēmās," saka Vandenbroucke. "Piekļuves darba tirgum atvieglošana ir daļa no Eiropas sociālo tiesību pīlāra izvirzītajiem mērķiem, kā arī sociālā aizsardzība un iekļaušana kopumā."
Eiropas darba vietas labklājības vadīšana
Beļģijas pieeja garīgās veselības veicināšanai darbā piedāvā vērtīgu ieskatu pārējai Eiropai. tādas iniciatīvas kā federālās aģentūras izmēģinājuma projekts par izdegšanu, FEDRIS, kas paredzēts veselības nozares darbiniekiem, nodrošina divu gadu konsultāciju trajektoriju ar individuāliem un darba videi pielāgotiem pasākumiem, un ir uzrādījis pozitīvus rezultātus gan garīgās, gan fiziskās labklājības uzlabošanā. Tas ir novedis pie programmas paplašināšanas visās nozarēs.
"Lielākā daļa cilvēku ar garīgās veselības problēmām vēlētos apmaksātu darbu. Tomēr daļa no viņiem ir bezdarbnieki. Ir obligāti jāsniedz palīdzība personām ar garīgās veselības problēmām atbalstītā atgriešanās darbā," saka Vandenbroucke.
Beļģijas pieņemšana Individuāls izvietojums un atbalsts (IPS) nodarbinātības pieejas mērķis līdzās galvenajai "atgriešanās darbā" politikai ir nodrošināt intensīvu atbalstu ilgtspējīgai un iekļaujošai nodarbinātībai. Šī uz pierādījumiem balstītā pieeja, kas ir starptautiski atzīta par savu efektivitāti, pavada cilvēkus ar vidēji smagām vai smagām garīgās veselības problēmām, meklējot darbu pēc iespējas agrāk un turpina viņiem piedāvāt personalizētu atbalstu pēc darba atrašanas.
2023. gada decembrī Beļģija arī pabeidza savu iniciatīvu “Smilšu kastes”. Šī sadarbības projekta, kas strādā ar veselības aprūpes profesionāļiem, mērķis bija saprast, kā uzlabot darba pievilcību un komfortu veselības aprūpes iestādēs.
"Beļģijas slimnīcu darbības vidē tika pārbaudītas un pilnveidotas vairākas koncepcijas un konkrētas idejas. Sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem un izmēģinājumi viņu darba vidē bija nepieciešami tam, ko mēs vēlējāmies sasniegt: mēs vēlējāmies sākt ar to, kas jau pastāv," skaidro Vandenbroucke. .
Vai būs ES direktīva par psihosociālajiem riskiem darbā?
Psihosociālo risku atpazīšana darba vietā ir guvusi atsaucību arī starptautiskajā tiesiskajā regulējumā. Tādi instrumenti kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ILO konvencijas ir spēkā drošība un veselība darbā, vardarbība un uzmākšanās darbā, Kā arī Eiropas Sociālā harta uzsver, cik svarīgi ir novērst šos riskus. ES līmenī, Eiropas sociālo tiesību pīlārs (EPSR) nozīmēja izmaiņas, kas ir primārais atskaites punkts ES līmeņa rīcībai labklājības jomā darbavietā.
Tomēr atšķirības noteikumos dažādās dalībvalstīs norāda uz nepieciešamību pēc vienotas rīcības, lai nodrošinātu konsekventu Eiropas darba ņēmēju aizsardzību. Nākamajai Eiropas Komisijai būs jālemj, vai iesniegt likumdošanas priekšlikumu, visticamāk, direktīvas veidā, par psihosociālajiem riskiem darbā.
"Šajā direktīvā jāiekļauj vismaz šādi elementi: darbības joma, saskaņota psihosociālo risku definīcija un visu to dalībnieku loma uzņēmumā, kas iesaistīti labklājības politikas izstrādē un piemērošanā, īpašu uzmanību pievēršot informācijai un apmācībai. arī noteikt minimālo profilakses pasākumu kopumu, ņemot vērā darba īpatnības, darba organizāciju, savstarpējās attiecības darbā, darba apstākļus un fizisko darba vidi. Darba devējam ir jāpievērš uzmanība arī dažādu riska faktoru mijiedarbībai, kas noteikt psihosociālos riskus," saka Vandenbroucke.
Eiropas nākotnes labklājības plāna izveide
Beļģijas koncentrēšanās uz garīgo veselību ir pozitīvs piemērs, uzsverot labklājības prioritātes nozīmi darba vietā. Garīgās veselības apsvērumu integrēšana nodarbinātības politikā atspoguļo pieaugošos centienus, lai garīgo veselību visās politikās, paverot ceļu veselīgākai un atbalstošākai nākotnei visiem eiropiešiem.
Raugoties nākotnē, arvien vairāk izskan aicinājums veltīt īpašu uzmanību Eiropas gads garīgajai veselībai. Šāda iniciatīva varētu sniegt daudzus ieguvumus, tostarp samazināt stigmatizāciju, uzlabot izglītību un politikas attīstību. Saskaņojot ar plašākiem centieniem, piemēram, īpašu ES stratēģiju garīgās veselības jomā, tas varētu katalizēt visaptverošu rīcību, lai risinātu garīgās veselības problēmas visā Eiropā.
"Kopumā Eiropas gads, kas veltīts garīgajai veselībai, būtu nozīmīgs solis, lai risinātu sarežģītās problēmas, kas saistītas ar garīgo veselību, un tam varētu būt izšķiroša nozīme veselīgākas un atbalstošākas Eiropas veicināšanā," saka Vandenbruks.
"Mums Eiropas līmenī ir jāpaveic kaut kas līdzīgs, tāpēc varbūt mums vajadzētu visus desmit nākamos desmit gadus padarīt par Eiropas gadu, kas veltīts izpratnes veidošanai par garīgo veselību."
Rūta Tomasa
Rūta pievienojās EuroHealthNet komandai 2022. gada aprīlī kā komunikācijas darbiniece.
Viņai ir BA Hons grāds drukātajā žurnālistikā Glosteršīras Universitātē (Apvienotā Karaliste), un viņa ir strādājusi bezpeļņas sektorā vairāk nekā desmit gadus. Savas komunikācijas prasmes Rūta ir izmantojusi vairākos amatos, tostarp enerģētikas tirdzniecības asociācijā Briselē un Nacionālā pētniecības tīkla (Sêr Cymru / Stars Wales) sastāvā, kur viņa strādāja Apvienotās Karalistes universitātē.