Pirmo reizi desmit gadu laikā Eiropas Savienības Padomes Beļģijas prezidentūra ir izvirzījusi garīgo veselību un labsajūtu ES darba kārtības priekšplānā. Sarunā ar Beļģijas premjerministra vietnieku un sociālo lietu un sabiedrības veselības ministru Franku Vandenbruki mēs iedziļināmies Beļģijas ES prezidentūras tālredzīgajās iniciatīvās, tajā, kā Beļģija atbalsta Eiropas darba ņēmēju garīgo veselību un uzsver būtisko nepieciešamību pēc pastāvīgas izpratnes par garīgo veselību ne tikai tagad, bet arī turpmākajos gados.
Tā kā ES vēlēšanas notika šā mēneša sākumā, tagad ir pienācis laiks noteikt darba kārtību un veidot stāstus, kas virzīs nozīmīgas pārmaiņas, pārdomājot pagātni, vienlaikus virzoties uz nākotnes ideāliem. Tomēr Briseles politiskās kņadas vidū, kur iederas garīgā veselība un labklājība?
Savulaik, kad runa bija par politiskajām programmām, garīgā veselība pēdējos gados ir piesaistījusi gan sabiedrības, gan valdību uzmanību, un pozitīva garīgās veselības kustība ir ieguvusi apgriezienus visā Eiropā. Nav pārsteidzoši, ka nesenās krīzes, piemēram, pandēmija un dzīves dārdzības pieaugums, ir mainījušas sabiedrību un līdz ar to arī politikas veidotāju pieeju garīgajai veselībai.
"Nevienu no Eiropas pilsoņiem nav saudzējušas secīgās krīzes, ar kurām mēs nesen saskārāmies. Pamati, kas palīdzētu mainīt tendenci, ir, valstu tiesību aktus visā Eiropā var uzskatīt par labu praksi, un publiskajā un privātajā sektorā ir daudz iniciatīvu. kas var sniegt iedvesmu,” saka Vandenbroucke.
2023. gads izrādījās nozīmīgs garīgās veselības jomā. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisija pirmo reizi nāca klajā ar redzējumu par visaptverošu pieeju garīgajai veselībai ES mērogā , atzīstot, ka garīgā veselība ir neatņemama cilvēka vispārējās veselības sastāvdaļa. Drīz pēc tam Eiropas Parlaments nobalsoja par ziņojumu , kurā tika aicināts piešķirt lielāku tiešo finansējumu, lai risinātu pieaugošās garīgās veselības problēmas Eiropā, tādējādi norādot uz nozīmīgu politisku signālu garīgās veselības izpratnes veicināšanai.
Garīgās veselības nostiprināšana atkal uz galda
Kad Beļģija 2024. gada janvārī pārņēma ES Padomes prezidentūru, viena no tās drosmīgajām un ambiciozajām misijām bija stingra garīgās veselības iekļaušana politiskajā darba kārtībā, jo īpaši attiecībā uz darbinieku labklājību.
"Psihiskā veselība darbā ir pārāk ilgi palikusi ēnā. Visā Eiropā pieaug darba kavējumu skaits, jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, būtiski ietekmē darba pasauli, kā arī robežas starp darbu un ārpus darba laiku. kļūst neskaidri,” skaidro Vandenbruks.
Beļģijas prezidentūras izšķirošais aicinājums? Atzīt garīgās veselības nozīmi labvēlīgas darba vides veicināšanā. "Sākt strādāt, piekļuve nodarbinātībai personām ar garīgās veselības traucējumiem ir aktuāla problēma mūsu sabiedrībā, kas strauji attīstās," saka Vandenbroucke.
Plaši pētījumi ir atklājuši COVID-19 kaitīgo ietekmi uz cilvēku garīgo veselību un labsajūtu, ko tas atstāj un turpina atstāt. Kopš pandēmijas sākuma trauksmes un depresijas līmenis ir pieaudzis par 25 % . Īpaši neaizsargāts pret šīm problēmām ir Eiropas veselības aprūpes un sociālās jomas darbaspēks, kas cīnās ar izdegšanu un morālām ciešanām, nenogurstoši strādājot, lai apmierinātu pieprasījumu pēc saviem pakalpojumiem. Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau ir nosūtījusi skaidru brīdinājumu, ka ir nepieciešamas pārmaiņas. Aprakstot pašreizējo Eiropas veselības aprūpes darbaspēka stāvokli kā "tikšķošu laika bumbu" , organizācija brīdina, ka bez tūlītējas rīcības veselības aprūpes un aprūpes darbaspēka trūkumi varētu izraisīt katastrofu Eiropas reģionā.
Tomēr pie apvāršņa ir cerība. Četrus gadus kopš pandēmijas sākuma valdības tagad pārdomā, kā varētu labāk aizsargāt eiropiešu garīgo veselību un labklājību, saskaroties ar šādām seismiskām problēmām.
"Ņemot vērā negatīvo korelāciju starp ilgu prombūtni un atgriešanos darbā, agrīna atklāšana, nosūtīšana un to darbinieku aprūpe, kuri saskaras ar garīga diskomforta simptomiem, ir ārkārtīgi svarīgi, lai novērstu simptomu saasināšanos, kas potenciāli var izraisīt nopietnākus apstākļus vai blakusslimības. tāpēc ir jāapsver organizatoriski un individuālie faktori, kas varētu būt izraisījuši garīgās veselības problēmu attīstību, lai atbilstoši rīkoties,” uzsver Vandenbruks.
Šķēršļu pārvarēšana: atbalsts atgriešanās darbā
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē ar pastāvīgiem izaicinājumiem ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt piekļuvi nodarbinātībai cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām. Ikviens, neatkarīgi no nodarbinātības statusa (darba ņēmējs, darbinieks, darba devējs utt.), ir pelnījis piekļuvi profilaktiskajiem garīgās veselības pakalpojumiem. Šo pakalpojumu, piemēram, uzraudzības, skrīninga un atbalsta, pielāgošana ir būtiska, lai apmierinātu katras personas īpašās vajadzības.
"Pievēršanos garīgajai veselībai vairs nevar veikt izolēti; tā ir jāintegrē plašākās politikas sistēmās," saka Vandenbroucke. "Piekļuves darba tirgum atvieglošana ir daļa no Eiropas sociālo tiesību pīlāra izvirzītajiem mērķiem, kā arī sociālā aizsardzība un iekļaušana kopumā."
Eiropas darba vietas labklājības vadīšana
Beļģijas pieeja garīgās veselības veicināšanai darbā sniedz vērtīgu ieskatu pārējai Eiropai. Tādas iniciatīvas kā federālās aģentūras FEDRIS pilotprojekts par izdegšanas sindromu , kas paredzēts veselības aprūpes nozares darbiniekiem, nodrošina divu gadu konsultāciju programmu ar individuāli un darba videi pielāgotiem pasākumiem un ir uzrādījušas pozitīvus rezultātus gan garīgās, gan fiziskās labsajūtas uzlabošanā. Tas ir novedis pie programmas paplašināšanas visās nozarēs.
"Lielākā daļa cilvēku ar garīgās veselības problēmām vēlētos apmaksātu darbu. Tomēr daļa no viņiem ir bezdarbnieki. Ir obligāti jāsniedz palīdzība personām ar garīgās veselības problēmām atbalstītā atgriešanās darbā," saka Vandenbroucke.
Beļģijas pieņemtā individuālā nodarbinātības pieeja un atbalsts (IPS) līdzās vispārējai “atgriešanās darbā” politikai ir paredzēta, lai sniegtu intensīvu atbalstu ilgtspējīgai un iekļaujošai nodarbinātībai. Šī uz pierādījumiem balstītā pieeja, kuras efektivitāte ir starptautiski atzīta, palīdz cilvēkiem ar vidēji smagām vai smagām garīgās veselības problēmām pēc iespējas agrāk meklēt darbu un turpina piedāvāt viņiem personalizētu atbalstu pēc darba atrašanas.
2023. gada decembrī Beļģija arī pabeidza savu iniciatīvu “Smilšu kastes”. Šī sadarbības projekta, kas strādā ar veselības aprūpes profesionāļiem, mērķis bija saprast, kā uzlabot darba pievilcību un komfortu veselības aprūpes iestādēs.
"Beļģijas slimnīcu darbības vidē tika pārbaudītas un pilnveidotas vairākas koncepcijas un konkrētas idejas. Sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem un izmēģinājumi viņu darba vidē bija nepieciešami tam, ko mēs vēlējāmies sasniegt: mēs vēlējāmies sākt ar to, kas jau pastāv," skaidro Vandenbroucke. .
Vai būs ES direktīva par psihosociālajiem riskiem darbā?
Psihosociālo risku atzīšana darba vietā ir ieguvusi atbalstu arī starptautiskajos tiesību aktos. Tādi instrumenti kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija , SDO konvencijas par drošību un veselības aizsardzību darbā , vardarbību un uzmākšanos darbā , kā arī Eiropas Sociālā harta uzsver šo risku risināšanas nozīmi. ES līmenī Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP) iezīmēja pāreju uz galvenā atskaites punkta lomu ES līmeņa rīcībā labklājības jomā darba vietā.
Tomēr atšķirības noteikumos dažādās dalībvalstīs norāda uz nepieciešamību pēc vienotas rīcības, lai nodrošinātu konsekventu Eiropas darba ņēmēju aizsardzību. Nākamajai Eiropas Komisijai būs jālemj, vai iesniegt likumdošanas priekšlikumu, visticamāk, direktīvas veidā, par psihosociālajiem riskiem darbā.
"Šajā direktīvā jāiekļauj vismaz šādi elementi: darbības joma, saskaņota psihosociālo risku definīcija un visu to dalībnieku loma uzņēmumā, kas iesaistīti labklājības politikas izstrādē un piemērošanā, īpašu uzmanību pievēršot informācijai un apmācībai. arī noteikt minimālo profilakses pasākumu kopumu, ņemot vērā darba īpatnības, darba organizāciju, savstarpējās attiecības darbā, darba apstākļus un fizisko darba vidi. Darba devējam ir jāpievērš uzmanība arī dažādu riska faktoru mijiedarbībai, kas noteikt psihosociālos riskus," saka Vandenbroucke.
Eiropas nākotnes labklājības plāna izveide
Beļģijas uzmanība garīgajai veselībai rāda pozitīvu piemēru, uzsverot labklājības darba vietā prioritāti. Garīgās veselības apsvērumu integrēšana nodarbinātības politikā atspoguļo pieaugošos centienus garīgās veselības jomā visās politikas jomās , bruģējot ceļu veselīgākai un atbalstošākai nākotnei visiem eiropiešiem.
Raugoties nākotnē, arvien vairāk tiek prasīts veltīt Eiropas garīgās veselības gadu . Šāda iniciatīva varētu sniegt daudzus ieguvumus, tostarp mazināt stigmu, uzlabot izglītību un izstrādāt politikas. Saskaņojot to ar plašākiem centieniem, piemēram, īpašu ES stratēģiju garīgās veselības jomā, tā varētu veicināt visaptverošu rīcību, lai risinātu garīgās veselības problēmas visā Eiropā.
"Kopumā Eiropas gads, kas veltīts garīgajai veselībai, būtu nozīmīgs solis, lai risinātu sarežģītās problēmas, kas saistītas ar garīgo veselību, un tam varētu būt izšķiroša nozīme veselīgākas un atbalstošākas Eiropas veicināšanā," saka Vandenbruks.
"Mums Eiropas līmenī ir jāpaveic kaut kas līdzīgs, tāpēc varbūt mums vajadzētu visus desmit nākamos desmit gadus padarīt par Eiropas gadu, kas veltīts izpratnes veidošanai par garīgo veselību."
Rūta Tomasa
Rūta pievienojās EuroHealthNet komandai 2022. gada aprīlī kā komunikācijas darbiniece.
Viņai ir BA Hons grāds drukātajā žurnālistikā Glosteršīras Universitātē (Apvienotā Karaliste), un viņa ir strādājusi bezpeļņas sektorā vairāk nekā desmit gadus. Savas komunikācijas prasmes Rūta ir izmantojusi vairākos amatos, tostarp enerģētikas tirdzniecības asociācijā Briselē un Nacionālā pētniecības tīkla (Sêr Cymru / Stars Wales) sastāvā, kur viņa strādāja Apvienotās Karalistes universitātē.