Paredzamais lasīšanas laiks: 6 protokols
Kopš COVID-19 ierašanās Eiropā, Eurofound pēta, kā pandēmija maina mūsu darba un dzīves veidu. Šeit viņi apkopo dažus savus secinājumus par dzimumu nevienlīdzību un paaudžu atšķirībām. Kuram ir veicies labi un kam ne? Kā mēs varam izmantot šos atklājumus, mēģinot atjaunot?
autore Anna Gallinat
Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš COVID-19 skāra Eiropu. Veselības krīze ātri pārvērtās par krīzi, kas dramatiski ietekmēja gandrīz visus ikdienas dzīves aspektus. Pandēmijas ekonomiskās, sociālās un ar darbu saistītās sekas turpinās, un tām vēl nav gala.
Kopš Covid-19 sākuma, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir veicis īpašus pētījumus par pandēmijas ietekmi uz cilvēkiem visā Eiropā, lai palīdzētu politikas veidotājiem panākt taisnīgu atveseļošanos. Jo īpaši tās unikālās e-aptaujas trīs kārtas, Dzīvošana, strādāšana un Covid-19, 2020. gada aprīlī un jūlijā, kā arī 2021. gada martā tika fiksēta 138,000 XNUMX eiropiešu izlases pandēmijas pieredze.
Pēdējā e-aptaujas atkārtojumā atklājās, ka esošā nevienlīdzība palielinās. Tas ir saistīts ar nevienlīdzīgo pandēmijas ietekmi uz neaizsargātajām grupām. Starp garīgās veselības līmeņa pazemināšanos un darba zaudēšanu visā Eiropā visvairāk cieta sievietes, jaunieši, bezdarbnieki un grupas ar zemiem ienākumiem saskaņā ar pasākumiem, kas ieviesti, lai ierobežotu COVID-19 vīrusa izplatību.
Dzimumu nevienlīdzība
Covid-19 ietekmei uz sievietēm ir daudz aspektu. No vienas puses ,. Dzīvošana, strādāšana un Covid-19 e-aptauja uzsver sliktāku darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm ar bērniem pandēmijas laikā, salīdzinot ar vīriešiem un sievietēm bez bērniem. Pandēmijai progresējot, vislielākais pieaugums starp vecākiem, kuri ziņoja, ka ir “pārāk noguruši pēc darba, lai veiktu mājsaimniecības darbus”, bija sieviešu vidū ar maziem bērniem. Sievietes ar maziem bērniem, kas strādāja tikai no mājām, to izjuta visspēcīgāk. Ir svarīgi atcerēties, ka sievietes uzņemas lielāko daļu aprūpes un citu neapmaksātu darbu.
No otras puses, Eurofound pētījumi atklāja, ka darbu zaudēja vairāk sieviešu nekā vīriešu. Viņi, visticamāk, ir arī atlaisto darbinieku vidū. Sakarā ar to, ka ES darba tirgus ir nošķirts, sievietes parasti ir pārstāvētas tajās nozarēs un profesijās, kuras visvairāk skārušas slēgšanas un uzņēmumu pārtraukšanas. Tas ietver tūrismu un viesmīlību. Turklāt daudzas no atlaistajām vai atlaistajām sievietēm ir zemu atalgotas darba ņēmējas. Sievietes, kurām ir augstāks algas līmenis, ir tendētas turpināt strādāt un varējušas to darīt no mājām.
Kopumā šie notikumi rada drūmu priekšstatu par dzimumu līdztiesību Eiropā. Nesen publicēts Eurofound un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta kopīgais politikas kopsavilkums (Augšupejoša konverģence dzimumu līdztiesībā: cik tuvu ir līdztiesības savienība?) uzsver, ka COVID-19 krīzes sociālā un ekonomiskā ietekme draud atgūt iepriekšējos sasniegumus dzimumu līdztiesības jomā, jo īpaši valstīs ar zemāku dzimumu līdztiesības līmeni, kur pēdējos gados ir panākts lielākais progress.
Paaudžu plaisa
Ja neskaita sievietes ar zemu atalgojumu, jaunieši neproporcionāli zaudēja darbu COVID-19 dēļ. Tas ir tāpēc, ka viņiem, visticamāk, ir pagaidu līgumi un netipiskas darba formas. Tie ir arī pārstāvēti nozarēs, kuras ierobežojumi visvairāk skāruši, piemēram, mazumtirdzniecība, ceļošana un viesmīlība. Saskaņā ar Dzīvošana, strādāšana un Covid-19 2020. gada jūlijā veiktajā e-aptaujā 11% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem pandēmijas sākumā zaudēja darbu, salīdzinot ar 8% darbinieku, kas vecāki par 30 gadiem.
Jauniešu garīgā veselība ir kļuvusi par vēl vienu satraucošu jautājumu. 2021. gada pavasarī garīgā labklājība sasniedza zemāko līmeni visās vecuma grupās kopš pandēmijas sākuma. Vissliktāk gāja jaunieši un tie, kuri zaudēja darbu. Gandrīz divas trešdaļas cilvēku (64%) jaunākajā vecuma grupā (18–34 gadi) ir pakļauti depresijas riskam.
Turklāt skolu slēgšana un pāreja uz mācībām tiešsaistē, visticamāk, palielinās nevienlīdzību starp priviliģētākajiem un visneaizsargātākajiem. Būtiskās zināšanu un labklājības atšķirības ģimenēs ietekmēs arī palīdzību, kas tiek sniegta bērniem un jauniešiem mācībās. Jauniešiem ar atbalstošām ģimenēm un piekļuvi internetam un datoriem mājās veiksies labāk nekā tiem, kuriem nav šādu resursu.
Palielinoties darba tirgus nedrošībai un pasliktinoties garīgajai veselībai, tagad pastāv reāls risks, ka jauniešu rētas paliek pastāvīgi. Mēs arī riskējam redzēt paaudzes nodarbināmības samazināšanos. Paaudze, kas jau iepriekšējā recesijā maksāja lielu nodevu.
Secinājumi
Var būt vilinoši koronēt vīrusa ietekmi uz visām mūsdienu problēmām. Bet patiesība ir tāda, ka, neraugoties uz plašo progresu, Eiropā ilgstoši pastāvošā nevienlīdzība jau sākās, pirms Covid-19 satricināja mūsu dzīvi. Atzīstot nepieciešamību risināt šo nevienlīdzību, 2017. gadā tika izveidots Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Tam sekoja rīcības plāns tā īstenošanai 2021. gada martā. Tagad pīlārs kalpo kā ES kompass, lai panāktu labākus dzīves un darba apstākļus. Tai ir arī svarīga loma, lai atbalstītu atveseļošanos no COVID-19 pandēmijas.
Eurofound uzdevums nav vienkārši noteikt notikušo, bet arī sniegt uz pierādījumiem balstītu analīzi, kas var palīdzēt politikas veidošanā. Tās darbā ir uzsvērts, ka COVID-19 varētu būt a būtisku pārmaiņu katalizators kas noteiks Eiropas nākotni un ka tā vietā, lai „atgūtuos” no krīzes, kā mēs to darījām pirms desmit gadiem, mēs varam atiestatīt savas cerības uz savu dzīvi un pārveidot izpratni par to, ko mēs varam sasniegt sadarbībā.
Papildu informācija
- Faktu lapa: Dzīvošana, strādāšana un Covid-19 (atjauninājums 2021. gada aprīlī): garīgā veselība un uzticība samazinās visā ES, jo pandēmija iestājas vēl vienu gadu
- Dati: Dzīvošana, strādāšana un Covid-19
- Pētījuma ziņojums: COVID-19: ietekme uz nodarbinātību un darba dzīvi
- Politikas kopsavilkums: Augšupejoša konverģence dzimumu līdztiesībā: cik tuvu ir līdztiesības savienība?
- Emuārs: Covid-19 varētu būt katalizators fundamentālām pārmaiņām, kas noteiks Eiropas nākotni
- Infographic: Dzimumu līdztiesība un COVID-19
- Emuārs: Jaunatne COVID laikā
- Emuārs: Izvēle par izaicinājumu - ES dzimumu līdztiesības stratēģija pēc gada
- Jaunumi: 2020. gadā Eiropas darba tirgū un sabiedrībā atklājās lūzuma līnijas, kas varētu kalpot debatēm par Eiropas nākotni
- Tēmas lapa: Covid-19
- Tēmas lapa: Eiropas Pillar Sociālo hartu
Anna Gallinata
Anna Gallinat kopš 2018. gada februāra ir Eurofound Informācijas un komunikācijas nodaļas komunikācijas projektu vadītāja. Viņa atbalsta un strādā dažādās vienības komandās, lai nodrošinātu koordinētu un stratēģisku pieeju Eurofound informatīvajos pasākumos. Viņa arī izstrādā komunikācijas rezultātus par dažādām transversālām tēmām, piemēram, dzimumu, COVID-19 vai ES politiku.
Iepriekš Anna strādāja EuroHealthNet Briselē, kur viņa bija atbildīga par komunikāciju un projektu vadību ES projektiem, kas saistīti ar veselību. Viņai ir bakalaura grāds psiholoģijā Tventes universitātē Nīderlandē. Viņa ir arī absolvējusi dzimumu un mediju studijas Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolā.