Vietas, kurās mēs dzīvojam, ir svarīgas ne tikai mūsu veselībai, bet arī klimata krīzei, ar kuru mēs visi saskaramies.
Tā kā Eiropas Savienības vērienīgais Zaļā kursa plāns jau ir izstrādāts, lai samazinātu emisijas līdz 2050. gadam, un līdz ar tā pieņemto Nulles piesārņojuma rīcības plānu, ir pašsaprotami, ka veids, kādā mēs pašlaik izturamies pret apkārtējo vidi un iegremdējamies tajā, kaitē mūsu vispārējam stāvoklim. veselība. Bet kādus pasākumus valstis piedāvā, lai izveidotu veselīgas pilsētu teritorijas veselīgākai labklājībai?
Rīgas domes Labklājības departamenta galvenā speciāliste Latvijā Diāna Koerna sniedz ieskatu, kā Rīga bruģē ceļu uz veselīgāku un zaļāku pilsētu.
Pilsētām ir izšķiroša nozīme iedzīvotāju dzīvē. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēsēm 68% pasaules iedzīvotāju līdz 2050. gadam dzīvos pilsētās.
Pilsētas plānošana galu galā ietekmēs tās iedzīvotāju labklājību un veselību. Izpratne par pilsētas transporta tīklu, tās infrastruktūra un iekārtas, atpūtas zonas (piemēram, zaļās zonas), kā arī iekļautības un drošības pasākumi palīdz veidot ilgtspējīgāku pilsētvidi.
Tajā pašā laikā pilsētas ir nozīmīgi klimata pārmaiņu veicinātāji, piemēram, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avoti. Tā kā jaunie tiesību akti klimata un enerģētikas jomā rada jaunas izaicinošas prasības, ir nepieciešama daudznozaru un starpnozaru darbība, lai noteiktu līdzvērtīgus ieguvumus no jaunu inovatīvu un viedu risinājumu izstrādes. Piemēram, gaisa kvalitātes uzlabošana pilsētās ne tikai samazinās riskus iedzīvotāju veselībai, bet arī mazinās negatīvo ietekmi uz klimatu.
Lai sasniegtu šādus klimata un veselības mērķus, mums vispirms ir jāiesaista starpnozaru sadarbība starp sabiedrības veselības speciālistiem, transporta plānotājiem, pilsētu projektētājiem, IT speciālistiem un citām ieinteresētajām pusēm. Šai starpnozaru sadarbībai ir izšķiroša nozīme, ja vēlamies sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (SDG), piemēram, 11. mērķi: Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas, 3. mērķis. Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visiem jebkurā vecumā un citiem.
Attīstības programma veselīgākām pilsētu teritorijām
Ar vairāk nekā 670,000 XNUMX iedzīvotāju[1] šobrīd dzīvo Latvijas galvaspilsētā Rīgā pilsētā jau dzīvo vairāk nekā trešdaļa valsts iedzīvotāju. Tagad tiek īstenota Attīstības programma 2022.–2027. gadam, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras.
Uzsākot darbu pie Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam (AP2027), tika organizētas iedzīvotāju aptaujas, semināri un darba grupas ar pašvaldību darbiniekiem, lai izvērtētu iepriekšējo plānošanas periodu un apzinātu attīstības izaicinājumus turpmākajiem gadiem.
Nosakot prioritātes, īpaša uzmanība tika pievērsta integrācijai ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, tad Eiropas Komisijas mērķi, nacionālie mērķi, Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, kā arī Rīgas pilsētas Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns līdz 2030. gadam. Tā ietvaros tika veikta sabiedrības iesaiste, tālāk precizētas prioritātes, proti, noteikti projekta uzdevumi, darbības un aktivitātes.
Programmai ir deviņas prioritātes vai galvenās attīstības jomas, kas ietver:
- Ērta un videi draudzīga pārvietošanās pilsētas robežās.
- Pilsētvide, lai veicinātu dzīves kvalitāti.
- Veselīga, sociāli iekļaujoša un atbalstoša pilsēta, lai nodrošinātu veselības veicināšanu, uzlabotu veselības aprūpes pieejamību, sociālo atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem.
- Laba vides kvalitāte un noturīga pilsētas ekosistēma, lai mazinātu klimata pārmaiņas.
Rīgas attīstības programma 2022.-2027.gadam (1. redakcija) tika nodota sabiedriskajai apspriešanai, integrējot saņemtos priekšlikumus Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam galīgajā redakcijā.
Atšķirībā no iepriekšējā perioda Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam tēmu loks ir vērsts uz tādiem jaunajiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, sadarbība Rīgas metropoles reģionā un digitalizācija. Klimata pārmaiņas kā plašs temats iekļautas ne tikai kā viena no Attīstības programmas 2022.-2027.gadam prioritātēm, bet arī kā horizontāls princips, kas atspoguļots vairākās prioritātēs, īpaši mobilitātes, pilsētvides, mājokļu jomās.
Zaļās pilsētas vienošanās
Pievienojoties Eiropas Komisijas iniciatīvai, “Zaļās pilsētas vienošanās” - Eiropas mēru kustība, kas pagājušajā gadā apņēmusies pilsētas padarīt zaļākas, tīrākas un veselīgākas - Rīga ir apņēmusies aizsargāt savu apkārtējo vidi, lai radītu iedzīvotājiem noturīgu pilsētas ekosistēmu. Pilsētas parku un zaļo zonu aizsardzība ir ne tikai ļoti svarīgi, lai uzlabotu pilsētas mikroklimatu, bet arī cīnītos pret pilsētas siltuma salas efektu, samazinātu vides piesārņojumu un palielinātu bioloģisko daudzveidību.
Veselīgas infrastruktūras izveide
Vide, kas nodrošina kvalitatīvu, zaļu infrastruktūru, kas rada pievilcīgu vidi (tostarp patīkamu mikroklimatu un trokšņa un gaisa piesārņojuma samazināšanu), kas nodrošina daudzfunkcionālākas un pilnvērtīgākas publiskās ārtelpas un klimatam un iedzīvotājiem draudzīgāku mobilitāti, cerams, mudinās iedzīvotājus pavadīt laiku. brīvais laiks publiskā pilsētvidē. Šī galvenā attīstība padarīs Rīgu par pilsētu, kuras iedzīvotājus motivē iespējas īstenot fiziski aktīvu dzīvesveidu visas dzīves garumā.
Rīgas pilsētā tiek īstenoti dažādi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, tostarp dažādi sporta un aktīva dzīvesveida pasākumi, meistarklases, semināri un cikli par veselīgu dzīvesveidu visu vecumu iedzīvotājiem.
Apskāviens ārā
Viena no visvairāk apmeklētajām aktivitātēm pilsētā ir tās, kas aptver dabu, izmantojot apkārtējos zaļo zonu parkus un mežus.
Tādas aktivitātes kā nūjošana, joga, fiziskie vingrinājumi, veselīgas pastaigu ekskursijas vecākiem cilvēkiem, vasaras nometnes brīvā dabā bērniem ir galvenie piemēri, kā šīs telpas tiek izmantotas.
Šīs nodarbības ir bez maksas, un tās vada pieredzējuši sporta vai fitnesa treneri. Projekta ietvaros tiek īstenotas daudzas aktivitātes, 'Mēs iestājamies par veselīgu Rīgu!' - daļa no Eiropas Sociālais fonds Zem “Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei” (9.2.4.2. pasākums). Projekta mērķis ir uzlabot veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumu pieejamību Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem, īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām personām.[2] Projektu paredzēts īstenot šo iedzīvotāju dzīvesvietas tuvumā.
Gaisa kvalitātes indekss
Tā kā gaisa kvalitāte ir arī svarīgs papildu faktors iedzīvotāju veselībai un labklājībai pilsētās, Rīgas pilsēta ir attīstījusi gaisa kvalitātes rādītāja lapa saviem iedzīvotājiem - sniedzot datus, kas tiek automātiski savākti un parādīti 24 stundu laikā. Šī indeksa lapa sniedz iespēju iedzīvotājiem aktīvi sekot līdzi gaisa kvalitātes situācijai pilsētā un tiem, kuri cieš no šo problēmu saasinātām alerģijām, ir pieejams bezmaksas pakalpojums, kas nodrošina 3 d. gaisa kvalitātes, ziedputekšņu, UV un temperatūras prognoze.
Digitālie ceļveži, lai jūs kustētos
Rīgas pilsēta bruģē ceļu uz priekšu ar iniciatīvām, kas izveidotas, lai veicinātu pilsētas zaļo zonu izmantošanu un rosinātu psihisko aktivitāti. Šādu iniciatīvu piemērs ir digitālā ceļveža izstrāde, proti, 'Rīgas pilsētas digitālais veselīgu āra aktivitāšu ceļvedis “Esi kustībā Rīgā!”. Ceļvedī iekļautas idejas atpūtai, tādas vietas kā Rīgas parki, promenādes, sporta un aktīvās atpūtas zonas, rotaļu laukumi, ieteikumi veselīgai pastaigu ekskursijai pa pilsētu u.c.
Sniedzot aprakstus un attēlus, tostarp kartes, lai atrastu interesējošus kultūras un vēsturiskos objektus, iedzīvotāji var iegremdēties vietējā ārtelpā. Digitālais ceļvedis ir lietotājam draudzīgs un viegli lietojams, jo ir pieejama arī mobilajām ierīcēm piemērota versija.
