Dzīves dārdzības krīze ir vairāk nekā tikai ekonomisks spiediens: tā ir sabiedrības veselības ārkārtas situācija.
A Jaunais Velsas sabiedrības veselības ziņojums pēta dzīves dārdzības krīzi un atklāj, kā nespējai atļauties ikdienas pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtiku, īres vai hipotēkas maksājumus, apkuri un karsto ūdeni, ir būtiska un plaša negatīva ietekme uz garīgo un fizisko veselību.
Kāda ir ietekme uz sabiedrības veselību?
Ienākumu zaudēšana negatīvi ietekmē veselību un labklājību. Taču dzīves dārdzības krīze ir vairāk nekā šī — pieaug enerģijas, mājokļa, pārtikas un degvielas izmaksas, kā arī aizņēmumu izmaksas.
Šāda inflācija liek cilvēkiem izdarīt sarežģītas izvēles, izvēles, kas ietekmē cilvēku veselību un labklājību. Kopienas visā Eiropā lemj, vai sildīt mājas vai ēst regulāras, veselīgas maltītes. Cilvēki var justies nespējīgi tērēt naudu svarīgām transporta vajadzībām, lai pildītu aprūpes pienākumus vai apmeklētu medicīniskas vizītes, kā arī nespētu segt īres vai hipotēkas maksājumus.
Stress un nemiers šādu izvēli ietekmē garīgo veselību un var palielināt veselībai kaitīgu uzvedību, piemēram, smēķēšanu un dzeršanu. Papildus tam ir īpaša ietekme, ko rada dzīve aukstā, mitrā stāvoklī, neārstēti veselības stāvokļi, nepietiekama uztura, sociāli izolēta vai bezpajumtnieka palikšana.
Pieaugošās izmaksas var nozīmēt arī uzņēmumu slēgšanu vai darbinieku skaita samazināšanu, kā rezultātā var tikt zaudētas darba vietas. Tas var negatīvi ietekmēt indivīdu, viņu ģimeņu un kopienu veselību. Kopienas organizācijas un sabiedriskie dienesti, tostarp NHS, arī redz, ka budžeti samazinās, ņemot vērā pieaugošās izmaksas. Tādējādi organizācijām ir grūtāk reaģēt, vienlaikus dzīves dārdzības krīze pasliktina veselību un labklājību.
Kā tiek ietekmēta nevienlīdzība veselības jomā?
Dažiem Velsas iedzīvotājiem šī dzīves dārdzības krīze būs pirmā reize, kad finanses traucē viņu veselībai un labklājībai. Citiem tas šķitīs pārāk pazīstams, jo viņi tiek piespiesti tuvāk slieksnim. Tiem, kas jau dzīvo nabadzībā vai visvairāk cīnās ar savu veselību, šī pēdējā krīze varētu būt dzīvības un nāves jautājums.
Tādā veidā dzīves dārdzības krīze paātrinās jau iepriekš pieaugošās veselības atšķirības starp tiem, kuriem ir vairāk un mazāk naudas. Cilvēki, kas dzīvo nabadzīgākajos Velsas apgabalos, jau mirst vairāk nekā sešus gadus agrāk nekā tie, kas dzīvo vislabāk nodrošinātajos reģionos. Dažas grupas ir vairāk pakļautas riskam, jo tās, visticamāk, ir ar zemiem vai nedrošiem ienākumiem vai bezdarbniekiem, piemēram, sievietes, vientuļie vecāki un personas ar invaliditāti.
Kā izskatās sabiedrības veselības reakcija?
Savā ziņojumā mēs uzskatām, ka dzīves dārdzības krīze ir sabiedrības veselības ārkārtas situācija, un tai ir nepieciešama steidzama reakcija uz sabiedrības veselību. Ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai mazinātu kaitējumu veselībai, koncentrējoties uz tiem, kas cietuši vissmagāk. Tas ietver ienākumu palielināšanu, garīgās veselības atbalstu, degvielas nabadzības un aukstu māju samazināšanu, bezpajumtniecības novēršanu, veselīga uztura veicināšanu, aizsardzību un sadarbību ar darba devējiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai atbalstītu viņu personālu un pakalpojumu lietotājus.
Nesen veiktais izmēģinājums Cwm Taf Morgannwg apgabalā parāda, kā kopienas iesaistīšanās ir būtiska, lai mazinātu dažas no dzīves dārdzības krīzes tūlītējām sekām. Izmēģinājuma laikā vairāk nekā 1,200 jauniešu saņēma padomus, kā palielināt savus ienākumus un justies pārliecinātāki, strādājot ar naudu. Vairāk nekā puse (57%) ziņoja, ka ir mazāk stresa vai noraizējušies par savām finansiālajām problēmām, un 70% jutās pārliecinātāki, risinot naudas rūpes.
Taču dzīves dārdzības krīzes un pirms tam notikušās COVID-19 pandēmijas negatīvās sekas ir tik nozīmīgas, jo tās pastiprina esošās nabadzības un nevienlīdzības ievainojamības. Tāpēc ir jārisina arī šie pamatcēloņi, lai visiem tiktu uzlabota veselība un labklājība.
Tas nozīmē likt veselības un labklājības apsvērumi ir visas politikas veidošanas pamatā, kas ietekmē veselīgas dzīves pamatelementus, piemēram, nodarbinātība, izglītība, ekonomika, mājoklis, plānošana un vide — īpašu uzmanību pievēršot tam, lai katram bērnam būtu vislabākais dzīves sākums.
Gūtās atziņas, dalītās mācības
Velsas tiesiskais regulējums ļauj mums to panākt, izmantojot Nākotnes paaudžu labklājības (Velsas) 2015. gada akts, tad Sabiedrības veselības (Velsas) 2017. gada likums, Kā arī Sociāli ekonomiskais pienākums. Kopā tas prasa, lai Velsas valdība un valsts sektors pieņemtu lēmumus, kas nosaka labklājību.
Pašreizējā dzīves dārdzības krīze var un tai ir jāsniedz katalizators, lai paātrinātu īstenošanas gaitu. Veselīgāka un vienlīdzīgāka sabiedrība ir ne tikai labāka vieta, kur dzīvot, bet arī izturīgāka pret nākotnes izaicinājumiem, kas, bez šaubām, ir priekšā.
Ziņojums
Noklikšķiniet uz tālāk esošās saites, lai lejupielādētu pilnu pārskatu.
Dr Louisa Petchey
Luisa vada Polisi komandu Velsas sabiedrības veselības jomā, kas visās politikas jomās atbalsta veselību, lai uzlabotu veselību, labklājību un vienlīdzību Velsā. Pirms tam Luisa ietekmēja politiku un praksi veselības un sociālā taisnīguma labdarības organizāciju vārdā.
Manona Robertsa
Manona ir Vecākā politikas amatpersona Velsas sabiedrības veselības komandā Polisi. Manona vada Polisi komandas darbu veselības un mājokļu jomā, kā arī strādā pie dzīves dārdzības krīzes un veselības nevienlīdzības. Pirms tam Manona strādāja Velsas sabiedriskās politikas un Crest Advisory centrā.