Čērčils ir teicis: "Nekad neļaujiet labai krīzei iet velti." Koncentrēšanās uz sabiedrības veselību kopš COVID-19 pandēmijas ir radījusi jaunu iespēju vilni, lai stiprinātu veselību un labklājību. Pandēmija labi funkcionējošām un plaukstošām sabiedrībām parādīja veselības vērtību. Mēs redzējām Eiropas Veselības savienības izveidi labākai gatavībai pandēmijai, jaunu Eiropas aprūpes stratēģiju, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti, 10 reizes palielinātu ES veselības programmu un vērienīgu jaunu Atveseļošanās un noturības fondu, lai veicinātu reformas dalībvalstīs.
Potenciāla atraisīšana
Šīm iniciatīvām, lai arī tās dalībvalstīs ir labi īstenotas, ir liels potenciāls pozitīvi ietekmēt eiropiešu veselību un labklājību. Tomēr detalizētāks ieskats liecina, ka šīs iniciatīvas ne vienmēr novedīs pie sistēmiskām pārmaiņām, kas nepieciešamas ilgtspējīgai ietekmei, ko apliecina, piemēram, mūsu Atveseļošanas un noturības mehānisma analīze . Tās saprotams, ka koncentrējas uz pašreizējo krīžu steidzamību, piemēram, darbaspēka samazināšanos veselības aprūpes un sociālajā nozarē, sliktajiem darba apstākļiem aprūpētājiem, augstajām enerģijas izmaksām un pārtikas nepietiekamību. Tomēr lielākā daļa risinājumu nepārsniedz tiešo krīzi un nerisina pamatā esošās, savstarpēji saistītās problēmas, ar kurām mēs saskaramies.
Piemēram, šķiet, ka Eiropas Savienība aizkavē stingrāku tiesību aktu pieņemšanu par pesticīdu lietošanu pārtikas trūkuma dēļ, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un galu galā arī mūsu veselību. Investīcijas sociālajos un veselības pakalpojumos, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpes uzlabošanā, ir ļoti svarīgas, taču nav ilgtspējīgas, ja mēs neieguldām arī lielus ieguldījumus veselīgā novecošanā. Tāpat nabadzības apkarošana var sniegt lielāku labumu veselībai nekā ieguldījumi jaunās slimnīcās vai speciālistu ārstēšanā. Hroniskas slimības nesamērīgi ietekmē nabadzīgos, un, uzlabojot veselīgus dzīves un darba apstākļus, šīs slimības var novērst. Garīgās veselības veicināšanas un pakalpojumu stiprināšana novērš arī citu veselības un sociālo problēmu rašanos.
Iespēja pārmaiņām
Krīzes laiki ir iespēja mainīt veselību un labklājību, ja mēs izstrādājam spēcīgāku kolektīvu redzējumu par to, uz kādām sabiedrībām mēs vēlētos pāriet, nevis vienkārši “reaģējam” uz tūlītējām problēmām. Šādam redzējumam vajadzētu būt balstītam uz “sistēmisku domāšanu”, ņemot vērā politiku un darbību savstarpējo saistību un savstarpējo atkarību. Tas palīdzēs izlemt par kompromisiem un pieejamajām politikas iespējām, kā arī noteiks nosacījumus, kas nepieciešami labākas veselības un labklājības sasniegšanai.
Labklājības ekonomika
Labklājības ekonomika ir šādas vīzijas piemērs. Tā koncentrējas ne tikai uz ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu, bet arī uz veselību un labklājību kā šīs izaugsmes virzītājspēkiem un rezultātiem. Tas prasa cienīt un atjaunot dabisko vidi un resursus kā faktorus, kas ir būtiski cilvēku veselībai un labklājībai. Tā aicina uz sociālajām inovācijām un līdzdalību, kā arī uz ieguldījumiem profilaksē un iespēju nodrošināšanu visiem tālāk attīstīt prasmes un talantus. Ieguldījumi agrīnā bērnībā un visā dzīves laikā, izmantojot uz cilvēku vērstu un pilnvarojošu pieeju, ilgtermiņā vispozitīvāk ietekmēs veselību un labklājību. Digitālās un tehnoloģiskās inovācijas var arī pozitīvi un revolucionāri atbalstīt šīs sistēmas izmaiņas. Vairāki raksti šajā jaunākajā žurnāla numurā veicina šo mērķi, lai palīdzētu īstenot labklājības ekonomikas vīziju.
Sociālās inovācijas
BZgA direktora pienākumu izpildītājs un EuroHealthNet prezidents profesors Martins Dītrihs pēta sociālās inovācijas, lai palīdzētu kopienām Eiropā . Kā mēs varam izmantot šīs iniciatīvas, lai apkarotu un novērstu nevienlīdzību, uzlabotu veselības aprūpi un labklājību? Kā mēs varam atbalstīt visneaizsargātākās sabiedrības grupas, veicot konceptuālas, procesuālas, produktu vai organizatoriskas izmaiņas?
Dzīves dārdzības krīze
Otrajā rakstā, ko sarakstījusi Pia Sundell, Somijas Bērnu labklājības asociācijas izpilddirektore un EuroHealthNet viceprezidente, tiek pētīta finanšu samazinājumu iespējamā negatīvā ietekme uz kopienas iniciatīvām . Kā šādi samazinājumi apdraud visneaizsargātāko sabiedrības locekļu, īpaši bērnu un jauniešu, veselību un labklājību?
Uzklausām Dr. Suminas Azamas (politikas vadītājas un politikas un starptautiskās veselības direktora vietnieces Velsas Sabiedrības veselības dienestā un EuroHealthNet viceprezidentes) komandas Dr. Luīzes Petčijas un Manonas Robertsas viedokli par to, kā dzīves dārdzības krīze kopumā ietekmē sabiedrības veselību . Kādas ir gūtās mācības?
Inovatīva veselības aprūpe
Mēs dzirdam Karinas Skierusas, kura strādā par cirka konsultanti Vesterjētlandes reģionā Zviedrijā, teikto . Tā kā arvien vairāk pierādījumu liecina par mākslas, radošo un kultūras aktivitāšu potenciālu labklājības un veselības stiprināšanā, reģiona kultūras stratēģija ir vērsta uz tāda kultūras reģiona izveidi, kura centrā ir sociālā vienlīdzība, ilgtspējība, dzimumu vienlīdzība un daudzveidība.
Papildus sociālajām inovācijām labklājības ekonomiku var veicināt arī digitālās inovācijas. Mēs lasījām Petras Hūgendornas (Apvārsnis Eiropa projekta Label2Enable koordinatores) personīgo stāstu un to, kā viņa iesaistījās veselības lietojumprogrammās un sertifikācijā. Veselības lietotnēm ir potenciāls mazināt nevienlīdzības plaisu, kā arī veicināt digitālo pratību un dot iespējas indivīdiem.
Novecošanās ekonomika
Mēs arī iedziļināmies novecojošas sabiedrības ekonomikā kopā ar Eiropas Observatorijas komandu – profesoru Čārlzu Normandu, Džemmu Viljamsu un Džonatanu Sailusu, kuri pēta veselīgas un aktīvas novecošanas ekonomiku, ilgtspējīgas pieejas un veselīgas novecošanas sekas . Kā pašreizējā ekonomiskā krīze ietekmēs vecāka gadagājuma cilvēkus? Kādi efektīvi mehānismi jau ir ieviesti, lai atbalstītu novecojošu iedzīvotāju grupu?
Pandēmijas sociālā ietekme
Visbeidzot, EuroHealthNet biroja rakstā mēs atskatāmies uz gandrīz 3 gadiem, kas saistīti ar COVID-19 pandēmiju un valdību reakciju. Mēs pārdomājam iemeslus, kāpēc pandēmijas laikā netika ņemta vērā pandēmijas un ierobežošanas pasākumu sociālā ietekme , un sniedzam piemērus valstīm, kurām izdevās īstenot pieeju, kuras pamatā bija veselības aprūpes vienlīdzības apsvērumi.
Ceru, ka šis žurnāla izdevums iedvesmos jūs un jūsu darbu, un, kā vienmēr, lūdzu, nevilcinieties sazināties tieši ar autoriem vai rakstīt mums uz EuroHealthNet birojiem, lai saņemtu papildu informāciju vai uzdotu jautājumus. Lai jauka lasīšana!
Labklājības ekonomika veselības vienlīdzībai
Uzziniet vairāk par pārejas veicināšanu uz veselīgāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku sabiedrību, izlasot tālāk sniegto EuroHealthNet politikas precizitāti.
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.