Čērčils ir teicis: "Nekad neļaujiet labai krīzei iet velti." Koncentrēšanās uz sabiedrības veselību kopš COVID-19 pandēmijas ir radījusi jaunu iespēju vilni, lai stiprinātu veselību un labklājību. Pandēmija labi funkcionējošām un plaukstošām sabiedrībām parādīja veselības vērtību. Mēs redzējām Eiropas Veselības savienības izveidi labākai gatavībai pandēmijai, jaunu Eiropas aprūpes stratēģiju, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti, 10 reizes palielinātu ES veselības programmu un vērienīgu jaunu Atveseļošanās un noturības fondu, lai veicinātu reformas dalībvalstīs.
Potenciāla atraisīšana
Šīm iniciatīvām, kaut arī tās ir labi īstenotas dalībvalstīs, ir liels potenciāls, lai tās pozitīvi ietekmētu eiropiešu veselību un labklājību. Tomēr sīkāks ieskats liecina, ka šīs iniciatīvas ne vienmēr var radīt sistēmiskas izmaiņas, kas nepieciešamas ilgtspējīgai ietekmei, kā to apliecina, piemēram, mūsu atveseļošanas un noturības mehānisma analīzi. Saprotams, ka viņi koncentrējas uz pašreizējo krīžu steidzamību, piemēram, darbaspēka samazināšanos veselības un sociālajā nozarē, sliktiem darba apstākļiem aprūpētājiem, augstajām enerģijas izmaksām un pārtikas trūkumu. Tomēr lielākā daļa risinājumu nepārsniedz tūlītējo krīzi un nerisina pamatā esošās, savstarpēji saistītās problēmas, ar kurām mēs saskaramies.
Piemēram, šķiet, ka Eiropas Savienība aizkavē stingrāku tiesību aktu pieņemšanu par pesticīdu lietošanu pārtikas trūkuma dēļ, kas negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un galu galā arī mūsu veselību. Investīcijas sociālajos un veselības pakalpojumos, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpes uzlabošanā, ir ļoti svarīgas, taču nav ilgtspējīgas, ja mēs neieguldām arī lielus ieguldījumus veselīgā novecošanā. Tāpat nabadzības apkarošana var sniegt lielāku labumu veselībai nekā ieguldījumi jaunās slimnīcās vai speciālistu ārstēšanā. Hroniskas slimības nesamērīgi ietekmē nabadzīgos, un, uzlabojot veselīgus dzīves un darba apstākļus, šīs slimības var novērst. Garīgās veselības veicināšanas un pakalpojumu stiprināšana novērš arī citu veselības un sociālo problēmu rašanos.
Iespēja pārmaiņām
Krīzes laiki ir iespēja mainīt veselību un labklājību, ja mēs izstrādājam spēcīgāku kolektīvu redzējumu par to, uz kādām sabiedrībām mēs vēlētos pāriet, nevis vienkārši “reaģējam” uz tūlītējām problēmām. Šādam redzējumam vajadzētu būt balstītam uz “sistēmisku domāšanu”, ņemot vērā politiku un darbību savstarpējo saistību un savstarpējo atkarību. Tas palīdzēs izlemt par kompromisiem un pieejamajām politikas iespējām, kā arī noteiks nosacījumus, kas nepieciešami labākas veselības un labklājības sasniegšanai.
Labklājības ekonomika
Labklājības ekonomika ir šādas vīzijas piemērs. Tā koncentrējas ne tikai uz ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu, bet arī uz veselību un labklājību kā šīs izaugsmes virzītājspēkiem un rezultātiem. Tas prasa respektēt un atjaunot dabisko vidi un resursus kā faktorus, kas ir būtiski cilvēka veselībai un labklājībai. Tā aicina uz sociālo inovāciju un līdzdalību, kā arī ieguldīt profilaksē un nodrošināt iespēju visiem tālāk attīstīt prasmes un talantus. Ieguldījumi agrā bērnībā un dzīves gaitā, izmantojot uz cilvēku vērstu, spēcinošu pieeju, ilgtermiņā vispozitīvāk ietekmēs veselību un labklājību. Digitālās un tehnoloģiskās inovācijas var arī atbalstīt šīs sistēmas izmaiņas pozitīvi graujošā veidā. Vairāki raksti šajā žurnāla jaunākajā izdevumā veicina šo ambīciju, lai palīdzētu īstenot labklājības ekonomikas vīziju.
Sociālās inovācijas
Prof Martin Dietrich, BZgA direktora pienākumu izpildītājs un EuroHealthNet prezidents sociālā inovācija, lai palīdzētu kopienām Eiropā. Kā mēs varam izmantot šīs iniciatīvas, lai apkarotu un risinātu nevienlīdzību, uzlabotu veselības aprūpi un labklājību? Kā mēs varam atbalstīt visneaizsargātākās sabiedrības grupas, veicot konceptuālas, procesu, produktu vai organizatoriskas izmaiņas?
Dzīves dārdzības krīze
Otrs raksts no Pijas Sundelas, Somijas Bērnu labklājības asociācijas izpilddirektores un EuroHealthNet viceprezidentes, pēta finanšu samazinājuma negatīvo ietekmi uz kopienas iniciatīvām. Kā šādi samazinājumi apdraud mūsu sabiedrības neaizsargātāko cilvēku, īpaši bērnu un jauniešu, veselību un labklājību?
Mēs uzklausām Dr Sumina Azam (Velsas Sabiedrības veselības politikas un starptautiskās veselības politikas vadītāja un direktora vietniece un EuroHealthNet viceprezidente) komandas Dr. Luisu Petčeju un Manonu Robertsu, kuri pārdomā, cik vispārīgi dzīves dārdzības krīze ietekmē sabiedrības veselību. Kādas ir gūtās mācības?
Inovatīva veselības aprūpe
Mēs dzirdam no Karinas Skierusas, kura strādā par a Cirka konsultants Västra Götaland reģionā Zviedrijā. Tā kā arvien vairāk pierādījumu liecina par mākslas, radošo un kultūras aktivitāšu potenciālu labklājības un veselības stiprināšanā, reģiona Kultūras stratēģija darbojas, lai izveidotu kultūras reģionu, kura centrā ir sociālā vienlīdzība, ilgtspējība, dzimumu līdztiesība un daudzveidība.
Papildus sociālajai inovācijai labklājības ekonomiku var veicināt arī digitālā inovācija. Mēs lasām personīgais stāsts par Petru Hoogendornu (Apvārsnis Eiropa projekta Label2Enable koordinatore) un kā viņa iesaistījās veselības lietojumos un sertifikācijā. Veselības lietotnēm ir potenciāls pārvarēt nevienlīdzības plaisu, kā arī digitālo pratību un spēju sniegt indivīdiem iespējas.
Novecošanās ekonomika
Mēs arī iedziļināmies novecojošās sabiedrības ekonomikā kopā ar Eiropas Observatorijas komandu, profesoru Čārlzu Normandu, Džemmu Viljamsu un Džonatanu Sailu. izpētīt veselīgas un aktīvas novecošanas ekonomiku, ilgtspējīgas pieejas un veselīgas novecošanas ietekmi. Kā pašreizējā ekonomiskā krīze ietekmēs gados vecākus cilvēkus? Kādi efektīvi mehānismi jau ir ieviesti, lai atbalstītu sabiedrības novecošanos?
Pandēmijas sociālā ietekme
Visbeidzot, EuroHealthNet biroja rakstā mēs atskatāmies uz gandrīz 3 gadiem saistībā ar Covid-19 un valdības reakciju. Mēs pārdomājam iemeslus kāpēc pandēmijas reakcijās netika ņemta vērā pandēmijas un ierobežošanas pasākumu sociālā ietekme un sniedza piemērus valstīm, kurām ir izdevies pieņemt pieeju, kuras pamatā ir veselības vienlīdzības apsvērumi.
Es ceru, ka šis Žurnāla izdevums ir iedvesmas avots jums un jūsu darbam, un kā vienmēr, lūdzu, nevilcinieties sazināties ar autoriem tieši vai rakstiet mums uz EuroHealthNet biroji papildu informācijai vai jautājumiem. Priecīgu lasīšanu!
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.