Caroline Costongs, EuroHealthNet direktore, apskata jaunākos pierādījumus par to, vai Eiropas valstis virzās uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz neinfekcijas slimību (NKS) sloga samazināšanu. Lai gan ES noteikti ir panākusi progresu, NCD samazināšanās temps palēninās. Kādas iniciatīvas tiek īstenotas Eiropas un starptautiskā līmenī, lai paātrinātu darbību?
Laiks skrien, un atlikuši tikai 8 gadi, lai sasniegtu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus. Vai Eiropas valstis sasniegs ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG) Nr. 3, “nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visiem jebkurā vecumā”? Pandēmija ir ietekmējusi progresu un ieviesusi daudzas konkurējošas veselības prioritātes. Tāpēc ir svarīgi veltīt laiku, lai novērtētu un novērtētu mūsu veselības uzlabojumus – pirms nav par vēlu.
3. IAM ir vairāki apakšmērķi, tostarp 3.4. apmērķis, kas vērsts uz neinfekcijas slimību (NCD) samazināšanu. NCD ir galvenie veselības problēmu cēloņi visā pasaulē un 2019. gadā izraisīja septiņus no desmit priekšlaicīgas nāves gadījumiem ( PVO 2022. g. ).
Saskaņā ar 3.4. mērķi valstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam par vienu trešdaļu samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekciozām slimībām (NSS) , izmantojot profilaksi un ārstēšanu, kā arī veicināt garīgo veselību un labsajūtu. Progress tiek vērtēts, izmantojot divus rādītājus:
3.4.1 Mirstības līmenis, kas saistīts ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi, diabētu vai hroniskām elpceļu slimībām
3.4.2 Pašnāvību mirstības līmenis
Kā mums klājas ar NCD indikatoru 3.4.1.?
PVO un Eiropas Savienība (ES) nesen publicēja savus ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) uzraudzības ziņojumus ( PVO 2022 , Eurostat 2022 ). Diemžēl lielākā daļa datu ir no laika pirms COVID-19 un tāpēc neatspoguļo pandēmijas pilno ietekmi. Tādēļ sagaidāms, ka faktiskais NCD stāvoklis Eiropā būs sliktāks nekā ziņots, jo jaunākie pierādījumi liecina, ka pandēmija ir saasinājusi esošo NCD slogu, kā arī dažus tā noteicošos faktorus un riska faktorus, un ir traucējusi NCD aprūpes pakalpojumus.
Tomēr, pat ja aplūkojam datus pirms pandēmijas, situācija nešķiet laba. Pateicoties uzlabotai profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai, mēs novērojam ievērojamu priekšlaicīgas NCD mirstības samazināšanos pasaulē, un vislielākais kritums ir vērojams PVO Eiropas reģionā pēdējo divu desmitgažu laikā. Taču, neskatoties uz šo progresu, pārmaiņu temps vairumā valstu ir pārāk lēns, lai sasniegtu 3.4. ilgtspējīgas attīstības mērķi. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ar pašreizējo uzlabojumu tempu 3.4. ilgtspējīgas attīstības mērķis līdz 2030. gadam netiks sasniegts ( PVO 2022 ).
Kā ir ar Eiropas Savienību, cik tuvu mēs esam SDG3 NCD mērķa sasniegšanai?
ES “ varbūtība nomirt vecumā no 30 līdz 70 gadiem no sirds un asinsvadu slimībām, vēža, diabēta vai hroniskām elpceļu slimībām ” samazinājās no 15.8 % 2010. gadā līdz 13.4 % 2019. gadā ( Globālā veselības observatorija, 2022. gads ). Lai gan tas nozīmē vidējo samazinājumu par 1.9 %, faktiskais progresa temps pēdējos gados ir pastāvīgi samazinājies. Pamatojoties uz mūsu aplēsēm, priekšlaicīga mirstība neinfekciozo slimību (NSS) dēļ līdz 2030. gadam būs samazinājusies tikai par 23 % salīdzinājumā ar 2015. gadu. Tas ir par 10 % mazāk nekā mērķrādītāji 33 %, kas nozīmē, ka arī ES nav uz pareizā ceļa.
2022. gada Eurostat ziņojumā teikts, ka riska faktoru tendences ir jauktas. Piemēram, lai gan smēķētāju īpatsvars ir samazinājies, kas varētu daļēji izskaidrot neinfekciozo slimību (NSS) samazināšanos, ES ir pieaudzis aptaukojušos un liekā svara cilvēku īpatsvars. 2019. gadā vairāk nekā pusei eiropiešu, kas vecāki par 18 gadiem, bija liekais svars vai aptaukošanās , kas ir satraucoša statistika. Turklāt šie rādītāji ir saistīti ar ievērojamu nevienlīdzību veselības jomā: aptaukošanās rādītāji svārstās no 11.4 % cilvēkiem ar augstāko izglītību līdz 20.3 % cilvēkiem ar zemāko vidējo izglītību. Lielas atšķirības pastāv arī starp ES dalībvalstīm, un aptaukojušos cilvēku, kas vecāki par 18 gadiem, rādītāji svārstās no 10.9 % līdz 28.7 % ( Eurostat, 2022. gads ).
Tā kā pasaule ir novirzījusies no kursa, 2022. gada maija Pasaules Veselības asambleja apstiprināja virkni NCD pasākumu un svarīgu globālu īstenošanas ceļvedi, lai paātrinātu rīcību neinfekcijas slimību jomā (2023.–30. g.). Eiropas Komisija sekoja šim piemēram un 2022. gada jūnijā uzsāka savu pirmo NCD iniciatīvu “Veselīgāk kopā” (2022.–27. g.).
Jaunā ES NCD iniciatīva – kas tā ir?
NCD iniciatīva ir ļoti svarīga, lai palīdzētu mums paātrināt mūsu rīcību. Tā sastāv no plaša instrumentu kopuma, kas palīdzēs ES valstīm noteikt savas prioritātes un īstenot efektīvus pasākumus, lai mazinātu NCD un uzlabotu iedzīvotāju veselību un labsajūtu. Tā sniedz vērtīgu informāciju un konkrētus ieteikumus rīcībai. Iniciatīva aptver sirds un asinsvadu slimības, diabētu, hroniskas elpceļu slimības un garīgo veselību. Vēzis ir iekļauts Eiropas Vēža uzveikšanas plānā.
NCD iniciatīvu atbalsta vērienīgs finansējums no ES veselības programmas. Tās mērķis ir īstenot darbības uz vietas un atlasīt intervences, kurām varētu būt noderīgs ES finansējums, lai panāktu ātrāku un plašāku ieviešanu. Tās mērķis ir arī mazināt veselības aprūpes nevienlīdzību ES dalībvalstīs un starp tām. Bet vai ar to pietiks, lai risinātu iepriekš minētās NCD un tendences?
Neinfekcijas slimības (NSS) ES ekonomikām ik gadu izmaksā 115 miljardus eiro jeb 0.8 % no IKP papildus citām saistītajām sabiedrības izmaksām, piemēram, darbaspēka zaudējumiem, produktivitātes samazināšanās un sociālās aprūpes izmaksām. Šajā ziņā mums ir nepieciešamas vērienīgas, strukturētas un sistēmiskas pārmaiņas ES un valstu līmenī, lai samazinātu 115 miljardu eiro lielās “labošanas” izmaksas.
ES un dalībvalstīm ir jānodrošina un jāatbalsta patiesi stratēģiska pieeja visās nozarēs un valdībā, kas ietver rīcību attiecībā uz NCD pamatfaktoriem (piemēram, nabadzību, sociālo aizsardzību un veselības komerciālajiem faktoriem) un kam ir skaidri izmērāmi mērķi. Kā EuroHealthNet uzsvēra savā jaunākajā paziņojumā par ES NCD iniciatīvu , iniciatīva ir ārkārtīgi noderīga, ja to papildina spēcīga koordinācija ES un dalībvalstu līmenī un integrēta pieeja NCD problēmas risināšanai, cenšoties veidot noturīgas veselības aprūpes sistēmas.
Sabiedrības veselība, veselības veicināšana un slimību profilakse ir būtiska šādas strukturētas pieejas sastāvdaļa . Tām ir tik liels ieguldījums mūsu veselības un labsajūtas uzlabošanā, ko apliecina plašais rakstu klāsts šajā mūsu žurnāla numurā. Profilētās iniciatīvas un pieejas pozitīvi ietekmē veselības problēmas noteicošos faktorus un tieši samazina neinfekciozo slimību (NSS) saslimstību un izplatību. Tāpēc man ir patiess prieks dalīties ar jums vēl vienā izcilā izdevumā, kurā aplūkots EuroHealthNet partnerības svarīgais darbs.
Ieguldījums veselībā visa mūža garumā
Spānijā Andalūzijas visaptverošā stratēģija veselīga dzīvesveida veicināšanai (pašlaik tiek izstrādāta) izmanto ļoti nepieciešamu starpnozaru un holistisku pieeju veselības veicināšanai , ņemot vērā uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un indivīdu viedokļus.
Velsā Negatīvās bērnības pieredzes (ACE) centrs aizsargā bērnu labklājību, novēršot un mazinot vardarbību un citus traumatiskus notikumus, pārtraucot ilgtermiņa un bieži vien paaudžu maiņā esošo ACE, likstu un traumu ciklu visas dzīves garumā.
Rakstā , kurā apkopots EuroHealthNet 2022 seminārs, ir atspoguļotas gūtās atziņas, tostarp ieguldījumu vērtība visaptverošās skolu veselības veicināšanas programmās un nepareizu priekšstatu labošana par iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz ekonomiku.
Sociālo zāļu izrakstīšana
Pēdējos gados sociālā recepšu izrakstīšana ir kļuvusi par veselību veicinošu praksi, kas ļauj primārās aprūpes sniedzējiem savienot cilvēkus ar sabiedrības atbalstu, lai uzlabotu veselību un labsajūtu. Lučiana Kosta no Portugāles Nacionālā veselības institūta Doutor Ricardo Horhe (INSA) dalās ar mums personīgā stāstā par EuroHealthNet valstu apmaiņas vizīti , runājot par sociālās recepšu izrakstīšanas vērtību, personīgo izpratni un starpnozaru pieeju nozīmi.
Austrijā, kur katra piektā konsultācija primārajā aprūpē notiek ar veselību saistītu, bet nemedicīnisku apsvērumu dēļ, Austrijas Nacionālā sabiedrības veselības institūta vadīts projekts atbalstīja deviņas iestādes, tām eksperimentējot ar sociālo zāļu izrakstīšanu . Tikmēr Eiropas projekta “Culture4Health” mērķis ir veicināt zināšanu un veiksmes stāstu apmaiņu saistībā ar kultūras lomu labsajūtas un veselības atbalstīšanā.
Zaļās un sabiedriskās telpas
Mājokļa apstākļi un piekļuve zaļajām zonām ir svarīgi ne tikai NCD profilaksei, bet arī vispārējās labsajūtas veicināšanai. Latvijas galvaspilsētā Rīgā Attīstības programma 2022.–2027. gadam ir izstrādāta, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas , prioritāti piešķirot videi draudzīgai pārvietošanās veidam pilsētā, uzlabojot piekļuvi veselības aprūpei un sociālajam atbalstam un nodrošinot noturīgu pilsētas ekosistēmu.
Pielietojot “vietas veidošanas” pieeju , Velsa cenšas veidot vidi, ņemot vērā veselības un labsajūtas prizmu, un atbalstīt kopienas, kas ļauj cilvēkiem izdarīt veselīgāku dzīvesveidu, novērst slimības, mazināt nevienlīdzību un uzlabot piekļuvi pakalpojumiem un iestādēm.
Piekļuve un diskriminācija veselības aprūpē
Lai gan veselības aprūpe ir pamatvajadzība un universāla nepieciešamība, dažas grupas joprojām saskaras ar šķēršļiem un diskrimināciju, bieži vien diskriminācijas un veselības aprūpes speciālistu neizpratnes vai intereses trūkuma dēļ par savu pacientu izcelsmi. Nīderlandē Pharos cenšas uzlabot veselības aprūpi cilvēkiem ar migrantu izcelsmi un mazināt veselības aprūpes nevienlīdzību starp cilvēkiem ar augstāku un zemāku sociālekonomisko statusu un atšķirīgu migrantu izcelsmi, sniedzot norādījumus veselības aprūpes iestādēm.
(Nereģistrētiem) migrantiem var būt īpašas grūtības piekļūt veselības aprūpei, jo viņi bieži vien nav pazīstami ar veselības aprūpes sistēmu un saskaras ar diskrimināciju un bailēm no sekām, sazinoties ar iestādēm. Itālijas dienvidos FARI projekts sniedz informāciju un palīdz ārvalstu kopienām orientēties veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sistēmā , veicinot vispārējās tiesības uz aprūpi.
Lūdzu, dariet mums zināmu savu viedokli par šo žurnālu. EuroHealthNet turpinās meklēt, vākt un dalīties ar piemēriem par politiku, praksi un daudzsološiem pētījumu rezultātiem, kas ietekmē veselību un labklājību, tostarp samazina NCD. Mēs vēlamies palīdzēt īstenot ES NCD iniciatīvu un palīdzēt sasniegt SDG 3 līdz 2030. gadam. Ja jums ir kāda prakse vai jauninājumi, ar ko dalīties, nevilcinieties sazināties.
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.