Caroline Costongs, EuroHealthNet direktore, apskata jaunākos pierādījumus par to, vai Eiropas valstis virzās uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz neinfekcijas slimību (NKS) sloga samazināšanu. Lai gan ES noteikti ir panākusi progresu, NCD samazināšanās temps palēninās. Kādas iniciatīvas tiek īstenotas Eiropas un starptautiskā līmenī, lai paātrinātu darbību?
Laiks skrien, un atlikuši tikai 8 gadi, lai sasniegtu ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķus. Vai Eiropas valstis sasniegs ilgtspējīgas attīstības mērķi (SDG) Nr. 3, “nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visiem jebkurā vecumā”? Pandēmija ir ietekmējusi progresu un ieviesusi daudzas konkurējošas veselības prioritātes. Tāpēc ir svarīgi veltīt laiku, lai novērtētu un novērtētu mūsu veselības uzlabojumus – pirms nav par vēlu.
SDG 3 ir vairāki mērķi, tostarp 3.4. mērķis ir samazināt neinfekcijas slimības (NKS). NCD ir galvenie sliktas veselības cēloņi visā pasaulē un izraisīja septiņus no desmit priekšlaicīgas nāves gadījumiem 2019.PVO 2022).
Saskaņā ar 3.4. mērķi valstis ir apņēmušās līdz 2030. par vienu trešdaļu samazināt priekšlaicīgu mirstību no NCD, izmantojot profilaksi un ārstēšanu, kā arī veicināt garīgo veselību un labklājību. Progress tiek novērtēts, izmantojot divus rādītājus:
3.4.1 Mirstība, kas saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām, vēzi, diabētu vai hroniskām elpceļu slimībām
3.4.2 Pašnāvību mirstības līmenis
Kā mums klājas ar NCD indikatoru 3.4.1.?
PVO un Eiropas Savienība (ES) nesen publicēja savus SDG uzraudzības ziņojumus.PVO 2022, Eurostat 2022). Diemžēl lielākā daļa datu ir no Covid-19 laika, un tāpēc tie pilnībā neaptver pandēmijas ietekmi. Tādējādi sagaidāms, ka faktiskais NCD stāvoklis Eiropā būs sliktāks, nekā ziņots, jo jaunākie pierādījumi liecina, ka pandēmija saasināja pašreizējo NCD slogu, kā arī dažus tās noteicošos faktorus un riska faktorus un ir traucējusi NCD aprūpes pakalpojumus.
Tomēr, pat ja skatāmies uz pirmspandēmijas datiem, situācija nešķiet laba. Pateicoties uzlabotai profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai, mēs novērojam ievērojamu priekšlaicīgas NCD mirstības samazināšanos pasaulē ar lielāko samazināšanos PVO Eiropas reģionā pēdējo divu desmitgažu laikā. Taču, neskatoties uz šo progresu, pārmaiņu temps lielākajā daļā valstu ir pārāk lēns, lai sasniegtu SDG 3.4. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, ar pašreizējo uzlabojumu tempu SDG mērķis 3.4 netiks sasniegts līdz 2030. gadam (PVO 2022).
Kā ir ar Eiropas Savienību, cik tuvu mēs esam SDG3 NCD mērķa sasniegšanai?
ES “iespēja nomirt vecumā no 30 līdz 70 gadiem no sirds un asinsvadu slimībām, vēža, diabēta vai hroniskām elpceļu slimībām” samazinājās no 15.8% 2010. gadā līdz 13.4% 2019. gadā (Globālā veselības observatorija, 2022). Lai gan tas nozīmē vidējo samazinājumu par 1.9%, faktiskais progresa temps pēdējos gados ir nepārtraukti samazinājies. Pamatojoties uz mūsu aplēsēm, priekšlaicīga mirstība NCD dēļ līdz 23. gadam būs samazināta tikai par 2030 %, salīdzinot ar 2015. gadu. Tas ir par 10 % mazāk nekā plānotie 33 %, kas nozīmē, ka arī ES nedarbojas pareizi.
2022. gada Eurostat ziņojumā teikts, ka riska faktoru tendences ir dažādas. Piemēram, lai gan smēķētāju īpatsvars ir samazinājies, kas daļēji var izskaidrot NCD samazināšanos, ES ir pieaudzis cilvēku ar aptaukošanos un lieko svaru īpatsvars. 2019. gadā vairāk nekā pusei eiropiešu, kas vecāki par 18 gadiem, bija liekais svars vai aptaukošanās, satraucoša statistika. Turklāt šīs likmes ir saistītas ar ievērojama nevienlīdzība veselības jomā: aptaukošanās rādītāji svārstās no 11.4 % cilvēkiem ar augstāko izglītību līdz 20.3 % cilvēkiem ar vidējo izglītību vai zemāku. Lielas atšķirības ir arī starp ES dalībvalstīm, un vērtības svārstās no 10.9% līdz 28.7% cilvēkiem ar aptaukošanos, kas vecāki par 18 gadiem.Eurostat 2022).
Tā kā pasaule ir novirzījusies no ceļa, 2022. gada maija Pasaules Veselības asambleja apstiprināja virkni NCD pasākumu un svarīgu globāls īstenošanas ceļvedis, lai paātrinātu neinfekcijas slimību apkarošanu (2023-30). Eiropas Komisija sekoja šim piemēram un sāka savu pirmo NCD iniciatīva “Kopā veselīgāk” (2022-27) 2022. gada jūnijā.
Jaunā ES NCD iniciatīva – kas tā ir?
NCD iniciatīva ir būtiska, lai palīdzētu mums paātrināt mūsu darbības. Tas sastāv no plaša rīku komplekts, lai palīdzētu ES valstis, nosakot savas prioritātes un īstenojot efektīvus pasākumus, lai samazinātu NCD un uzlabotu iedzīvotāju veselību un labklājību. Tā sniedz vērtīgu informāciju un konkrētus ieteikumus rīcībai. Iniciatīva aptver sirds un asinsvadu slimības, diabētu, hroniskas elpceļu slimības un garīgo veselību. Vēzis ir pārklāts cauri Eiropas plāns vēža apkarošanai.
NCD iniciatīvu atbalsta vērienīgs finansējums no EU4 Veselības programma. Tās mērķis ir īstenot darbības uz vietas un atlasīt intervences, kas varētu gūt labumu no ES finansējuma, lai panāktu ātrāku un plašāku izvēršanu. Tā mērķis ir arī samazināt nevienlīdzību veselības jomā ES dalībvalstīs un starp tām. Bet gribas ar to pietiks, lai cīnītos pret iepriekš minētajām NCD un tendencēm?
NCD ik gadu ES ekonomikai izmaksā 115 miljardus eiro jeb 0.8% no IKP papildus citām saistītajām sociālajām izmaksām, piemēram, darbaspēka zaudēšanai, produktivitātei un sociālās aprūpes izmaksām. Šajā ziņā mums ir vajadzīgas vērienīgas, strukturētas un sistēmiskas pārmaiņas ES un valstu līmenī samazināt “remonta” izmaksas 115 miljardu eiro apmērā.
ES un dalībvalstīm ir jānodrošina un jāatbalsta patiesi stratēģiska pieeja visās nozarēs un valdībā, kas ietver pasākumus attiecībā uz NCD noteicošajiem faktoriem (piemēram, nabadzību, sociālo aizsardzību un komerciāliem veselības noteicošajiem faktoriem) un kurai ir skaidri izmērāmi mērķi. Kā EuroHealthNet uzsvēra savā jaunākajā paziņojums par ES NCD iniciatīvu, iniciatīva ir ārkārtīgi noderīga, ja to papildina spēcīga koordinācija ES un dalībvalstu līmenī un integrēta pieeja NCD apkarošanai, cenšoties izveidot noturīgas veselības sistēmas.
Sabiedrības veselība, veselības veicināšana un slimību profilakse ir šādas strukturētas pieejas būtiska sastāvdaļa. Viņiem ir tik daudz, lai uzlabotu mūsu veselību un labklājību, par ko liecina plašais rakstu klāsts šajā mūsu žurnāla izdevumā. Profilētas iniciatīvas un pieejas pozitīvi ietekmē sliktas veselības noteicošos faktorus un tieši samazina NCD sastopamību un izplatību. Tāpēc man ir patiess prieks dalīties ar jums vēl vienu izcilu izdevumu, kas aptver EuroHealthNet partnerības būtisko darbu.
Ieguldījums veselībā visa mūža garumā
Spānijā Andalūzijas visaptverošā stratēģija veselīga dzīvesveida veicināšanai (pašlaik tiek izstrādāts) aizņem ļoti nepieciešamo starpnozaru un holistiska pieeja veselības veicināšanai, ņemot vērā uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un privātpersonu uzskatus.
Velsā, Nelabvēlīga bērnības pieredze (ACE) Hub aizsargā bērnu labklājību, novēršot un mazinot vardarbību un citus traumatiskus notikumus, pārtraucot ilgstošo un bieži vien paaudžu paaudžu ACE, nelaimju un traumu ciklu visā dzīves garumā.
An raksts, kurā apkopots EuroHealthNet 2022 seminārs atspoguļo gūtās atziņas, tostarp ieguldījumu vērtību vispārizglītojošās skolas veselības veicināšanas programmās un maldīgo priekšstatu labošanu par sabiedrības novecošanas ietekmi uz ekonomiku.
Sociālo zāļu izrakstīšana
Pēdējos gados sociālā recepšu izrakstīšana ir kļuvusi par veselību veicinošu praksi, kas ļauj primārās aprūpes sniedzējiem savienot cilvēkus ar kopienas atbalstu, lai uzlabotu veselību un labklājību. Luciana Costa no Portugāles Nacionālā veselības institūta Doutor Ricardo Horhe (INSA) dalās ar mums EuroHealthNet valsts apmaiņas personīgais konts Vvai tas ir, runājot par sociālo zāļu izrakstīšanas vērtību, personīgo apgaismību un starpnozaru pieeju nozīmi.
Austrijā, kur katra piektā konsultācija primārajā aprūpē notiek ar veselību saistītu, bet nemedicīnisku iemeslu dēļ, tika atbalstīts Austrijas Nacionālā sabiedrības veselības institūta projekts. deviņas iestādes, eksperimentējot ar sociālo zāļu izrakstīšanu. Tikmēr Eiropas projekta Culture4Health mērķis ir veicināt zināšanu un veiksmes stāstu apmaiņu saistībā ar kultūras loma labklājības un veselības atbalstīšanā.
Zaļās un sabiedriskās telpas
Mājokļa apstākļi un piekļuve zaļajām zonām ir svarīgi ne tikai, lai novērstu NCD, bet arī veicinātu vispārējo labklājību. Latvijas galvaspilsētā Rīgā a Attīstības programmas 2022-2027 mērķis ir risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas, par prioritāti izvirzot videi draudzīgu pārvietošanos pilsētā, uzlabojot piekļuvi veselības aprūpei un sociālajam atbalstam un nodrošinot noturīgu pilsētas ekosistēmu.
Piesakoties a “vietas veidošanas” pieejaVelsas mērķis ir veidot vidi, ņemot vērā veselību un labklājību, un atbalstīt kopienas, kas ļauj cilvēkiem izvēlēties veselīgāku dzīvesveidu, novērst slimības, novērst nevienlīdzību un uzlabot piekļuvi pakalpojumiem un iespējām.
Piekļuve un diskriminācija veselības aprūpē
Lai gan veselības aprūpe ir pamata un universāla vajadzība, dažas grupas joprojām saskaras ar šķēršļiem un diskrimināciju, bieži vien diskriminācijas un veselības aprūpes speciālistu pārpratuma vai intereses trūkuma dēļ par savu pacientu pieredzi. Nīderlandē, Pharos cenšas uzlabot veselības aprūpi cilvēkiem ar migrācijas izcelsmi, un samazināt veselības atšķirības starp cilvēkiem ar augstāku un zemāku sociālekonomisko stāvokli un atšķirīgu migrācijas izcelsmi, sniedzot norādījumus veselības aprūpes iestādēm.
(bez dokumentiem) migranti var saskarties ar īpašām grūtībām piekļūt veselības aprūpei, jo viņi bieži nepārzina veselības sistēmu un saskaras ar diskrimināciju un bailēm no sekām, sazinoties ar iestādēm. Dienviditālijā FARI projekts sniedz informāciju un palīdzēts ārzemju kopienas orientēties veselības un sociālo pakalpojumu sistēmā, veicinot vispārējās tiesības uz aprūpi.
Lūdzu, dariet mums zināmu savu viedokli par šo žurnālu. EuroHealthNet turpinās meklēt, vākt un dalīties ar piemēriem par politiku, praksi un daudzsološiem pētījumu rezultātiem, kas ietekmē veselību un labklājību, tostarp samazina NCD. Mēs vēlamies palīdzēt īstenot ES NCD iniciatīvu un palīdzēt sasniegt SDG 3 līdz 2030. gadam. Ja jums ir kāda prakse vai jauninājumi, ar ko dalīties, nevilcinieties sazināties.
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.