EDITORIAL
Eiropas Savienība atrodas izšķirošā pagrieziena punktā. Tās pāreja uz konkurētspēju ar uzņēmējdarbībai labvēlīgu politiku sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus. Lai gan plaukstoša ekonomika ir svarīga, tā nedrīkst notikt uz sabiedrības veselības rēķina vai pasliktināt sociālo nevienlīdzību. Nevar ignorēt komerciālo veselību noteicošo faktoru ietekmi — kā uzņēmējdarbības prakse ietekmē veselību. Šajā izdevumā ir uzsvērts, kā sabiedrības veselības aizstāvji pastiprina novatoriskus risinājumus un veicina sistēmiskas pārmaiņas godīgākai, veselīgākai un pārtikušākai Eiropai. Apspriež EuroHealthNet direktore Kerolaina Kostonga.
Pēdējos mēnešos mēs esam redzējuši mainīgu stāstījumu par prioritāšu noteikšanu un Eiropas ekonomikas aizsardzību, kas ir pakļauta spiedienam. Lai gan mēs varam piekrist, ka mūsu ekonomikā ir vajadzīgi vairāk investīciju un inovācijas, šis stāstījums pārsniedz šos mērķus. Saskaņā ar šo jauno stāstījumu Eiropas Komisija norāda, ka turpmākajām uzņēmējdarbības aktivitātēm vajadzētu kļūt daudz vienkāršākām, ātrākām un vienkāršākām.
Šo jauno virzienu atbalsta Draghi ziņojums, kas aicina palielināt Eiropas konkurētspēju, izmantojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu rūpniecības stratēģiju, kas vērsta uz "mazāk birokrātiju, mazāku regulējumu". Bet ko tas viss mums nozīmē sabiedrības veselības jomā? Komerciālo dalībnieku ietekme uz veselību, kas pazīstama kā veselības komerciālie noteicēji, jau ir ļoti jūtama. Paredzams, ka šī ietekme tagad palielināsies vēl vairāk!
Ir vērts atzīmēt, ka Draghi ziņojums tika izveidots, pamatojoties uz plašām konsultācijām ar tādām ieinteresētajām personām kā Amazon, Google, Eiropas Centrālā banka un prestižas ārpus ES esošās universitātes, piemēram, Londonas Ekonomikas augstskola un Hārvarda. Tomēr tiem no mums, kuri strādāja pilsoniskās sabiedrības veselības nozarē, nebija iespējas sniegt savu ieguldījumu. Līdz ar to ziņojumā nav aplūkoti riski veselībai, nemaz nerunājot par to, kā ieguldījumi veselībā un labklājībā var veicināt plaukstošu ekonomiku.
Kavēšanās veselības veicināšanas politikā
Līdz ar stingrāku “konkurētspējas testu” pieņemšanu politikas priekšlikumiem, saskaņā ar Eiropas plāns vēža apkarošanai, kā arī priekšlikumi ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, pesticīdu samazināšanai, produktiem bez mežu izciršanas un darba vietas drošībai, pastāv risks, ka tos vēl vairāk aizkavēs, atliks vai vienkārši izzudīs. Nākamais Eiropas Komisijas konkurētspējas mandāts arī atvieglos korporatīvo lobētāju iesaistīšanos ES lēmumu pieņemšanā, kas nozīmē, ka rūpniecība varētu dabūt savu kāju vēl tālāk.
Protams, privātais sektors vienmēr turpinās lobēt un vienmēr būs spēcīga mašīna. Tomēr sabiedrības veselības jomā mūs tas nevar atturēt. Mūsu pienākums ir veicināt savu aizstāvību, strādāt kopā un, galvenais, gudrāk sadarboties ar citiem, lai risinātu komerciālos veselības faktorus. Mums ir arī jāpastiprina mūsu darbs, informējot sabiedrību par dažādām komerciālām taktikām, kas liek tai piesaistīt savu veselībai kaitīgo produktu lietošanu.
Šajā mūsu žurnāla jaunākajā izdevumā tieši to dara EuroHealthNet dalībnieki un tie, kas pārstāv plašāku sabiedrības veselības sektoru. Zsófia Kimmel no Nacionālā sabiedrības veselības un farmācijas centra (NNGYK) Ungārijā stāsta par to, kā viņi izmanto novatoriskas komunikācijas taktikas, lai sasniegtu jauniešus ar informāciju par tvaicēšanu un enerģijas dzērieniem un skaidras un viegli uztveramas saziņas nozīmi veselības jomā.
Korporatīvā politiskā darbība
Eiropas Komisija izmanto dažādus konsultāciju mehānismus, lai saņemtu informāciju par savām iniciatīvām un panāktu demokrātiskas politikas veidošanu. Bet, runājot par piedalīšanos šajos konsultāciju procesos, mēs saskaramies ar Dāvida un Goliāta situāciju. Ir beigušies 30,000 lobisti reģistrēti ES pārredzamības reģistrā, no kuriem neliela daļa ir pilsoniskās sabiedrības vai bezpeļņas dalībnieki. Turklāt daudzi alkohola, tabakas, farmācijas un pārtikas lobisti tiek maskēti ar fondu vai ideju laboratoriju starpniecību, un politikas veidotājiem ne vienmēr ir skaidrs, kas ir aiz viņu ziņojumiem un vēstījumiem.
Taisnīgākas ainavas veidošana
Ir skaidrs, ka rūpniecībai ir daudz vairāk resursu, lai reaģētu uz ES politikas attīstību, nekā pilsoniskajai sabiedrībai. Tātad, kā mēs varam padarīt šo ainavu par godīgāku? Mums ir jāveido pilsoniskās sabiedrības kapacitāte un resursi, jāsadarbojas aliansēs dažādās nozarēs un jārada iespējas jēgpilnai ietekmei. Mums arī ciešāk jāsadarbojas ar veselības juristiem, lai rastu juridiskus risinājumus, jo privātā sektora pašregulācija vienkārši nedarbojas. Mums ir jānovērš likumdošanas nepilnības, kuras izmanto nozare. Kā savā rakstā norāda profesors Nikhils Gokani no Eseksas universitātes raksts par uzturvērtības marķēšanuPiemēram, šādas nepilnības padara pašreizējos uztura marķējumus kļūdainus.
Vēl viena cīņas puse ir nozaru lielie mārketinga budžeti, ko izmanto, lai izstrādātu pievilcīgu iepakojumu un piepildītu fizisko un tiešsaistes vidi ar reklāmām. Santé publique France apspriež šo cīņas pusi Francijā, kur alkohola reklāma piesātina jauniešu telpas, neskatoties uz regulējumu, kam vajadzētu aizsargāt jauniešus.
Sacensības uz virsotni
Kā sabiedrības veselības profesionāļi mums ir labas iespējas sniegt datus, pārliecinošus pierādījumus un skaidrus ieteikumus, palīdzot politikas veidotājiem veicināt veselīgu politikas lēmumu pieņemšanu. Piemēram, Eiropas Komisija drīzumā aicinās izpētīt sociālo mediju ietekmi uz jauniešu garīgo veselību. KU Lēvenas mediju, informācijas un pārliecināšanas laboratorija ir gatava sniegt pierādījumus. Kā viņā skaidro Käbi Vanwinkelen raksts, mūsdienu mārketinga platformas ir īpaši pielāgotas izmantošanai, sniedzot mums to, ko nozare vēlas, lai mēs patērējam — tiešā un pārnestā nozīmē.
Visbeidzot, mums ir jāpārdomā, kāpēc komerciālajiem dalībniekiem ir tāda vara, kāda viņiem ir. Kādas ir sistēmiskas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai izveidotu sistēmu, kas der daudziem, nevis tikai dažiem? Mūsu vecākā pētniecības koordinatore Samuele Tonello pēta pamata problēmu, bagātības nevienlīdzība, aicinot uz taisnīgāku sadali, lai sabiedrība varētu gūt labumu no spēcīgākas ekonomikas un veselīgākiem pilsoņiem. Viņš apgalvo, ka mums ir nepieciešams regulējums, lai nodrošinātu, ka veselība ir absolūts mērķis, nevis prece, ko var upurēt dažu cilvēku peļņai.
Kad nozares līdzsvaro rentabilitāti ar labklājību, piemēram, veicinot veselīgākas pārtikas sistēmas, sabiedrības gūst labumu. Plaukstoša ekonomika un sabiedrības veselība var un tai vajadzētu iet roku rokā, veidojot godīgu ciklu, kas sniedz labumu ikvienam. JA PreventNCD eksperti apskata kā ekonomikas sistēma, kurā prioritāte ir labklājībai, var palīdzēt novērst komerciālo spēku radītās briesmas izvēloties ilgtermiņa ieguvumus, kas gūst labumu no īstermiņa peļņas, kas kalpo tikai dažiem.
Kādu nākotni mēs vēlamies Eiropai? Tādu, kur ekonomika plaukst uz cilvēku un planētas rēķina? Vai arī tādu, kurā godīga resursu sadale veicina spēcīgāku ekonomiku un veselīgākus iedzīvotājus?
Mēs nevēlamies konkurēt ar ASV vai Ķīnu “sacīkstēs uz leju”. Mēs vēlamies atbalstīt zaļos, sociālos un veselības standartus mūsu ekonomikā un tā vietā rīkot "sacensības uz augšu". Tāpēc nākamajā ES pilnvaru termiņā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk rīkoties, pamatojoties uz komerciāliem veselības noteicošajiem faktoriem.
Līdz nākamajai reizei, un paldies, ka izlasīji – Karolīna
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.