EDITORIAL
Eiropas Savienība atrodas izšķirošā pagrieziena punktā. Tās pāreja uz konkurētspēju ar uzņēmējdarbībai labvēlīgu politiku sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus. Lai gan plaukstoša ekonomika ir svarīga, tā nedrīkst notikt uz sabiedrības veselības rēķina vai pasliktināt sociālo nevienlīdzību. Nevar ignorēt komerciālo veselību noteicošo faktoru ietekmi — kā uzņēmējdarbības prakse ietekmē veselību. Šajā izdevumā ir uzsvērts, kā sabiedrības veselības aizstāvji pastiprina novatoriskus risinājumus un veicina sistēmiskas pārmaiņas godīgākai, veselīgākai un pārtikušākai Eiropai. Apspriež EuroHealthNet direktore Kerolaina Kostonga.
Pēdējos mēnešos mēs esam redzējuši mainīgu stāstījumu par prioritāšu noteikšanu un Eiropas ekonomikas aizsardzību, kas ir pakļauta spiedienam. Lai gan mēs varam piekrist, ka mūsu ekonomikā ir vajadzīgi vairāk investīciju un inovācijas, šis stāstījums pārsniedz šos mērķus. Saskaņā ar šo jauno stāstījumu Eiropas Komisija norāda, ka turpmākajām uzņēmējdarbības aktivitātēm vajadzētu kļūt daudz vienkāršākām, ātrākām un vienkāršākām.
Šo jauno virzienu atbalsta Dragi ziņojums , kurā aicināts veicināt Eiropas konkurētspēju, izmantojot uzņēmējdarbībai draudzīgu rūpniecības stratēģiju, kas koncentrējas uz “mazāku birokrātiju, mazāku regulējumu”. Bet ko tas viss nozīmē mums sabiedrības veselības jomā? Komerciālo dalībnieku ietekme uz veselību, kas pazīstama kā veselības komerciālie noteicošie faktori, jau ir ļoti jūtama. Tagad tiek prognozēts, ka šī ietekme vēl vairāk palielināsies!
Ir vērts atzīmēt, ka Draghi ziņojums tika izveidots, pamatojoties uz plašām konsultācijām ar tādām ieinteresētajām personām kā Amazon, Google, Eiropas Centrālā banka un prestižas ārpus ES esošās universitātes, piemēram, Londonas Ekonomikas augstskola un Hārvarda. Tomēr tiem no mums, kuri strādāja pilsoniskās sabiedrības veselības nozarē, nebija iespējas sniegt savu ieguldījumu. Līdz ar to ziņojumā nav aplūkoti riski veselībai, nemaz nerunājot par to, kā ieguldījumi veselībā un labklājībā var veicināt plaukstošu ekonomiku.
Kavēšanās veselības veicināšanas politikā
Pieņemot stingrākus “konkurētspējas testus” politikas priekšlikumiem, pastāv risks, ka tādas lieliskas iniciatīvas kā tabakas, alkohola un pārtikas pasākumi saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu , kā arī priekšlikumi par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, pesticīdu samazināšanu, produktiem, kas neizraisa mežu izciršanu, un darba drošības pasākumiem tiks vēl vairāk aizkavētas, atliktas vai vienkārši izzudīs pavisam. Nākamais Eiropas Komisijas konkurētspējas mandāts arī atvieglos korporatīvo lobistu iesaistīšanos ES lēmumu pieņemšanā, kas nozīmē, ka rūpniecība varētu vēl vairāk ietekmēt situāciju.
Protams, privātais sektors vienmēr turpinās lobēt un vienmēr būs spēcīga mašīna. Tomēr sabiedrības veselības jomā mūs tas nevar atturēt. Mūsu pienākums ir veicināt savu aizstāvību, strādāt kopā un, galvenais, gudrāk sadarboties ar citiem, lai risinātu komerciālos veselības faktorus. Mums ir arī jāpastiprina mūsu darbs, informējot sabiedrību par dažādām komerciālām taktikām, kas liek tai piesaistīt savu veselībai kaitīgo produktu lietošanu.
Šajā mūsu žurnāla jaunākajā izdevumā tieši to dara EuroHealthNet dalībnieki un tie, kas pārstāv plašāku sabiedrības veselības sektoru. Zsófia Kimmel no Nacionālā sabiedrības veselības un farmācijas centra (NNGYK) Ungārijā stāsta par to, kā viņi izmanto novatoriskas komunikācijas taktikas, lai sasniegtu jauniešus ar informāciju par tvaicēšanu un enerģijas dzērieniem un skaidras un viegli uztveramas saziņas nozīmi veselības jomā.
Korporatīvā politiskā darbība
Eiropas Komisija izmanto dažādus konsultāciju mehānismus, lai saņemtu informāciju par savām iniciatīvām un panāktu demokrātisku politikas veidošanu. Taču, runājot par dalību šajos konsultāciju procesos, mēs saskaramies ar Dāvida un Goliāta situāciju. ES pārredzamības reģistrā ir reģistrēti vairāk nekā 30 000 lobistu , no kuriem neliela daļa ir pilsoniskās sabiedrības vai bezpeļņas organizāciju dalībnieki. Turklāt daudzi alkohola, tabakas, farmācijas un pārtikas lobisti ir maskējušies ar fondu vai domnīcu starpniecību, un politikas veidotājiem ne vienmēr ir skaidrs, kas stāv aiz viņu ziņojumiem un vēstījumiem.
Taisnīgākas ainavas veidošana
Ir acīmredzams, ka nozarei ir daudz vairāk resursu, lai reaģētu uz ES politikas attīstību, nekā pilsoniskajai sabiedrībai. Tātad, kā mēs varam padarīt šo vidi taisnīgāku? Mums ir jāveido pilsoniskās sabiedrības kapacitāte un resursi, jāsadarbojas aliansēs starp nozarēm un jārada iespējas jēgpilnai ietekmei. Mums arī ciešāk jāsadarbojas ar veselības jomas juristiem, lai rastu juridiskus risinājumus, jo privātā sektora pašregulācija vienkārši nedarbojas. Mums ir jāaizver likumdošanas nepilnības, kuras izmanto nozare. Kā, piemēram, savā rakstā par uzturvērtības marķējumu norāda Eseksas Universitātes profesors Nikhils Gokani , šādas nepilnības padara pašreizējos uzturvērtības marķējumus kļūdainus.
Cīņas otra puse ir nozaru lielie mārketinga budžeti, kas tiek izmantoti pievilcīga iepakojuma dizainam un fiziskās un tiešsaistes vides piepildīšanai ar reklāmām. Santé publique France apspriež šo cīņas pusi Francijā, kur alkohola reklāma piesātina jauniešu telpas, neskatoties uz regulējumu, kura mērķis ir aizsargāt jauniešus.
Sacensības uz virsotni
Kā sabiedrības veselības speciālisti mēs esam labā pozīcijā, lai sniegtu datus, pārliecinošus pierādījumus un skaidrus ieteikumus, palīdzot politikas veidotājiem pieņemt veselīgus politikas lēmumus. Piemēram, Eiropas Komisija drīzumā aicinās izpētīt sociālo mediju ietekmi uz jauniešu garīgo veselību. KU Leuven Mediju, informācijas un pārliecināšanas laboratorija ir gatava sniegt pierādījumus. Kā savā rakstā skaidro Käbi Vanwinkelen , mūsdienu mārketinga platformas ir īpaši pielāgotas izmantošanai, piegādājot mums to, ko nozare vēlas, lai mēs patērētu — gan burtiski, gan pārnestā nozīmē.
Visbeidzot, mums jāpārdomā, kāpēc komerciālajiem dalībniekiem ir tāda vara, kāda tiem ir. Kādas sistēmiskas pārmaiņas ir nepieciešamas, lai izveidotu sistēmu, kas darbojas daudzu, ne tikai dažu labā? Mūsu vecākais pētniecības koordinators Samuele Tonello pēta pamatā esošo problēmu – bagātības nevienlīdzību –, aicinot uz taisnīgāku sadali, lai sabiedrība varētu gūt labumu no spēcīgākas ekonomikas un veselīgākiem pilsoņiem. Viņš apgalvo, ka mums ir nepieciešams regulējums, lai nodrošinātu, ka veselība ir absolūts mērķis, nevis prece, ko var upurēt dažu cilvēku peļņas dēļ.
Kad nozares līdzsvaro rentabilitāti ar labklājību, piemēram, veicinot veselīgākas pārtikas sistēmas, sabiedrības gūst labumu. Plaukstoša ekonomika un sabiedrības veselība var un tai jāiet roku rokā, radot godīgu apburto loku, kas dod labumu ikvienam. JA PreventNCD eksperti pēta, kā ekonomiskā sistēma, kas prioritāti piešķir labklājībai, var palīdzēt novērst komerciālo spēku radītos draudus, izvēloties ilgtermiņa ieguvumus, kas dod labumu visiem, un īstermiņa peļņu, kas kalpo tikai dažiem.
Kādu nākotni mēs vēlamies Eiropai? Tādu, kur ekonomika plaukst uz cilvēku un planētas rēķina? Vai arī tādu, kurā godīga resursu sadale veicina spēcīgāku ekonomiku un veselīgākus iedzīvotājus?
Mēs nevēlamies konkurēt ar ASV vai Ķīnu “sacīkstēs uz leju”. Mēs vēlamies atbalstīt zaļos, sociālos un veselības standartus mūsu ekonomikā un tā vietā rīkot "sacensības uz augšu". Tāpēc nākamajā ES pilnvaru termiņā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk rīkoties, pamatojoties uz komerciāliem veselības noteicošajiem faktoriem.
Līdz nākamajai reizei, un paldies, ka izlasīji – Karolīna
Kerolīna Kostongsa
Caroline Costongs ir EuroHealthNet direktore un sabiedrības veselības un veselības veicināšanas eksperte. Karolīna vada daudzdisciplīnu komandu, kas strādā pie Eiropas un (sub)nacionālās politikas, interešu aizstāvības, pētniecības un kapacitātes palielināšanas, risinot nevienlīdzību veselības jomā. Karolīna aktīvi darbojas dažādos ES un PVO forumos, konsultatīvajās padomēs un dažādos ES projektos, kā arī ir ICC – Starptautiskās Eiropas Sabiedrības veselības konferences padomes locekle.