Garīgā slimība ir viena no lielākajām veselības un sociālajām problēmām Norvēģijā, un tā ir jārisina. Tomēr pašvaldības nav pārliecinātas, kādi pasākumi ir efektīvi. Tāpēc Norvēģijas valdība ir uzsākusi programmu sabiedrības veselības aizsardzībai pašvaldībās, koncentrējoties uz garīgo labklājību un narkotiku profilaksi.
Autori: Hildegunn Brattvåg un Ellen Paulssen
Kopš 2012. gada Sabiedrības veselības likums uzliek pašvaldībām skaidrāku atbildību par starpnozaru sabiedrības veselības pasākumu īstenošanu. Tā mērķis ir nodrošināt, lai darbs sabiedrības veselības jomā būtu balstīts uz zināšanām, sistemātiski un ilgtermiņā. Pašvaldības ir atbildīgas par veselību un labklājību, veicot tās parastās darbības, piemēram, skolas, dienas aprūpes centrus, kultūru un transportu. Likums balstās uz plašu noteicošo skatījumu uz sabiedrības veselības darbu; pārskats par sabiedrības veselību un veselību noteicošajiem faktoriem ir sākumpunkts uz pierādījumiem balstītām sabiedrības veselības darbībām. Pamatojoties uz sabiedrības veselības problēmu lokālu novērtējumu, sabiedrības veselības politikas izstrādei jābūt neatņemamai sastāvdaļai parastos sabiedrības un telpiskās plānošanas un pārvaldes procesos apgabalos un pašvaldībās, kā arī citās sociālās attīstības stratēģijās. Centrālajai valdībai ir svarīga loma, atbalstot pašvaldību un apgabala iestāžu darbu sabiedrības veselības jomā.
2014. – 2015. Gadā Valsts kontroliera birojs pētīja sabiedrības veselības aktivitāšu stāvokli. Viens no secinājumiem bija tāds, ka vairākas pašvaldības nav pārliecinātas par to, kura politika un pasākumi ir efektīvi, lai risinātu galvenās sabiedrības veselības problēmas, piemēram, garīgo slimību.
Baltā grāmata par sabiedrības veselību 2015. gadā valdība uzsāka ideju par programmu sabiedrības veselības aizsardzībai pašvaldībās. Norvēģijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācija bija svarīgs šīs iniciatīvas virzītājspēks. 2016. gadā programma tika ieviesta kā apņemšanās uz desmit gadiem. Programmas īstenošanā centrālo lomu uzdeva Norvēģijas Sabiedrības veselības institūtam un Norvēģijas Veselības direktorātam. Programmas mērķi ir:
- Attīstīt pašvaldību centienus veicināt iedzīvotāju veselību un labklājību;
- Stiprināt ilgtermiņa un sistemātisku sabiedrības veselības darbu pašvaldībās;
- Integrēt garīgo veselību vietējā sabiedrības veselības darbā un veicināt vietējo narkotiku profilakses darbu;
- Veidot spējas un izplatīt zināšanas par pasākumiem, kas stiprina bērnu un jauniešu garīgo noturību.
Turklāt programma sastāv no pieciem elementiem:
- Uz zināšanām balstīta pasākumu izstrāde;
- Spēju veidošana un pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām un novadiem;
- Datu izstrāde un ieviešana (pārskats par sabiedrības veselību un veselību noteicošajiem faktoriem);
- Pastiprināta sadarbība starp dalībniekiem valsts un vietējā līmenī;
- Valdības politikas un instrumentu, kas vērsti uz pašvaldībām, koordinēšana.
Pirmais elements, uz zināšanām balstītu pasākumu izstrādi ir programmas pamatelements. Novadu padomes pretendē uz Norvēģijas Veselības direktorāta dotācijām, un finansējums tiek sadalīts pašvaldībām, kuras vēlas izstrādāt pasākumus garīgās labklājības un narkotiku profilakses veicināšanai. Pasākumi garīgās labklājības jomā šajā kontekstā nozīmē universālus pasākumus sociālā atbalsta, iekļaušanas, piederības, pārvarēšanas uc veicināšanai. Pasākumi ir jāizvērtē. Bērni un jaunieši ir prioritāra mērķa grupa jaunu pasākumu izmēģinājumos un novērtējumos.
Vairākas pašvaldības pašlaik īsteno jaunas iniciatīvas, pamatojoties uz pārskatu par iedzīvotāju veselību un veselību noteicošajiem faktoriem savā teritorijā.
Novadu padomes koordinē darbu novados un ir atbildīgas par pētniecības iestāžu iesaistīšanu. Programma līdz šim ir radījusi daudz sinerģiju - īpaši starp novadiem, pašvaldībām un pētniecības centriem/universitātēm/koledžām.
Valsts programma, kas sastāv no pieciem iepriekš minētajiem elementiem, tiek izvērtēta, un tā tiks novērtēta atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. 2016. gadā, pamatojoties uz aptauju, kas tika veikta visās pašvaldībās un novados, tika noteikts pamats. Turpmākajā novērtējumā galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, kā pašvaldības izstrādā un novērtē pasākumus, un atbalstu, ko tās saņem no novadu padomēm un pētījumiem. Aptauja programmas perioda vidū būs saistīta ar bāzes līniju, un tā koncentrēsies uz visas programmas mērķu statusu.
Novadu padomes, kas saņem dotācijas, uzņemas visaptverošus un zināmā mērā jaunus uzdevumus - īpaši, ja runa ir par sadarbību ar pētniecības iestādēm un pasākumu novērtēšanas nodrošināšanu. Slavens pētniecības institūts seko novadu un pašvaldību darbam, lai sniegtu valsts veselības iestādēm ieguldījumu un zināšanas. Šīs zināšanas tiks izmantotas turpmākajā programmas darbā, kā arī lai atbalstītu pašvaldību un novadu iestāžu sabiedrības veselības pasākumus kopumā un tad, kad programma beigsies.
Hildeguna Bratvaga
Hildeguns ir vecākais padomnieks Norvēģijas Veselības direktorāta Veselības sociālo faktoru departamentā. Viņai ir maģistrs socioloģijā
Elena Paulsena
Ellen ir vecākā padomniece Norvēģijas Veselības direktorātā, Veselības sociālo faktoru departamentā. Viņai ir maģistrs socioloģijā.